Ne vienmēr vardarbība ģimenē ir tik viegli atklājama, sevišķi tad, ja ir runa par emocionālo vardarbību, ko bieži vien cilvēki neatpazīst, uzskatot to par pieņemamu komunikācijas formu. Labklājības ministrijas apkopotie dati liecina, ka gandrīz trešdaļa Latvijas jauniešu bērnībā ir cietuši no vecāku vai citu pieaugušo tuvinieku emocionālās vardarbības, savukārt gandrīz piektā daļa jauniešu pieredzējuši fizisko vardarbību. Vardarbībai patīk klusums – tā sauc Labklājības ministrijas īstenoto projektu, kura mērķis ir mudināt cilvēkus nepalikt vienaldzīgiem, un šis nosaukums izsaka visu. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāju vidū joprojām valda uzskats, ka vardarbība ģimenē ir attaisnojama, turklāt tiek uzskatīts, ka tā ir ģimenes iekšējā problēma, kurā citiem nevajadzētu iesaistīties. Citi savukārt ir mēģinājuši palīdzēt, bet bez rezultātiem. Kāda jēkabpiliete stāsta par novēroto situāciju vienā ģimenē ar bērniem: “Bērni nav pieskatīti, tēvs un māte dzer, bērniņus nemaz nepieskata. Es biju saukusi bāriņtiesu, bet ģimene kaut kā uzzina, kad es saucu, nezinu, kā viņi uzzina. Viņi sakārto māju, kad bāriņtiesa atbrauc, viss ir kārtībā.”
Šādas situācijas rada neticību tam, ka kāds no malas var palīdzēt, bet atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus neklusēt, bet ziņot vai nu bāriņtiesai, vai nu sociālajam dienestam, vai nu policijai. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis uzsver: “Pats galvenais – neklusēt, nenoklusēt to informāciju, kas ir viņa rīcībā. Par to ir skaļi jārunā.”
Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina ziņot atbildīgajām iestādēm un atgādina, ka par situācijām, kurās kāds ir vai var tikt apdraudēts, var informēt arī pašvaldības policiju. Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa stāsta: “Sociālajā dienestā, manuprāt, sistēma ir pietiekami sakārtota, arī bāriņtiesa apliecina, ka viņi jebkurā brīdī ir pieejami, ja ir jautājums par bērna drošību vai bērna tiesībām. Bāriņtiesa apliecina, ka viņiem var zvanīt jebkurā laikā, bet mēs varam pārbaudīt, vai tiešām viņi ir tik pieejami. Mums ir pašvaldības policija ar jau stiprāku kapacitāti, un pašvaldības policijas priekšnieks apliecina, ka jebkādos šaubu gadījumos pašvaldības policija atbrauks un situāciju izvērtēs. Ja tur būs bērnam bīstama situācija, viņi paņems bērniņu un aizvedīs uz mūsu diennakts aprūpes centru.”
Lai veicinātu saskaņotu un koordinētu starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzības jomā, Jēkabpils pilsētas dome apstiprinājusi Jēkabpils pilsētas pašvaldības sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jomā nolikumu. Sēdē apstiprināta arī sadarbības grupa bērnu tiesību aizsardzības jomā šādā sastāvā: Inga Ostrovska – Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas vecākā inspektore, Ritma Rubina - Jēkabpils sociālā dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem vadītāja, Sandra Bobrova - Jēkabpils sociālā dienesta psiholoģe, Dace Ozola - Ozoliņa - Jēkabpils bāriņtiesas locekle, Ilona Skrode – Izglītības nodaļas izglītības darba speciāliste, pilda arī sekretāra pienākumus. 29.novembrī pulksten 14:00 domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa sasaukusi pirmo sadarbības grupas sanāksmi.
Atbildīgās iestādes uzsver, ka klusējot slikta izturēšanās pret bērniem tiek tikai veicināta, tādēļ ir svarīgi par šādiem gadījumiem ziņot. Lai palīdzētu iedzīvotājiem izprast, kā rīkoties ar vardarbību saistītā situācijā, jau trešdien, 29.novembrī, notiks akcija “Pajautā juristam”. Tās laikā, piezvanot uz bezmaksas tālruni: 116 006, ikvienam būs iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju dažādos ar vardarbību saistītos jautājumos. Konsultācijas sniegs kvalificēti juristi, un zvanīt var no pulksten 9:00 līdz 18:00. Projektu, kura laikā ar dažādu kampaņu un pasākumu palīdzību paredzēts vairot sabiedrības izpratni par vardarbību, kā arī mainīt cilvēku attieksmi un rīcību, saskaroties ar vardarbību, Labklājības ministrija īsteno no šā gada 1.marta līdz nākamā gada 31.augustam.
Sandra Paegļkalne
Информация по комментариям в разработке