Maršrutam izvēlējos Mežtakas 6. posmu, kuru mazliet uzlaboju un izmetu kādu papildus līklocīti, aizstājot iešanu pa ceļu ar interesantāku takas posmu. Tieši šādi- ejot pārgājienā, es vēlējos nosvinēt savu dzimšanas dienu, lai gan es neparedzēju, ka būs tik auksts, -14 grādi. Tas lika apdomāt vai tiešām es vēlos iet, taču kad visas prāta barjeras tika pārkāptas un visbeidzot stāvēju ar mugursomu plecos takas sākumā, saprotu, ka skaistāku dzimšanas dienu es pat iedomāties nevarētu. ❤Saulīte spīd☀️ un sniega kristāliņi tajā atspīd un mirguļo✨, putnu dziesmas pavada un piešauj klāt tādu vieglu pavasara draiskuma dzirksti, taču lausks pretī klaudzina un atgādina, ka vēl jau ir ziema un sals, sniegs gurkst zem kājām, garastāvoklis brīnišķīgs un es sajūtu , ka esmu patiešām atnākusi svinēt dzīvi. 🥰 Un es ļaujos, lai tā mani iegriež manu emociju, sajūtu, prieka virpulī. Aidā takās!
Vieglā solī izlīkumoju gar Līgatnes upi, te viss jau tik pazīstams, bet tomēr katru reizi mazliet citāds, pēc tam uz Spriņģu iezi, tad uz Veselības taku vingrinājumus pildīt, tālāk uz Mitoloģijas taku, kur sastopu dažādas senās latviešu dievības, jauki, šodien man noder viss, kas dod ceļa maizi nākamajam gadam. Visbeidzot nonāku Rehabilitācijas Centrā Līgatne, varbūt arī tur par sliktu nenāktu pabūt🤣, bet nav jau laika, sarga būdiņā logi aizsaluši, šis mani neredz un es laižu tik garam😂, man jāsteidz uz pusdienām.🏃♀️😋
Paldies manam vīram, kas pie Veclauču tilta sagaidīja ar ceptām desiņām un štovētiem kāpostiem, pēc pastaigas svaigā gaisā apetīte kā vilkam, viss liekas tik garšīgs. Izbaudu pusdienu pauzi, dabā gatavotam ēdienam vienmēr ir cita vērtība un garša. Sēžot paliek vēsi, ietinos pledā, ieleju karstu tēju, vēl glāzīte upeņu melnā iekšējam siltumam un kaut arī ir tik labi, tik omulīgi sēdēt, jādodas vien tālāk līdz pat Cēsīm, vēl jau daudz ko redzēt. 🤩Pierunāju vīru paiet mazu gabaliņu pa Amatas taku, tā vienmēr sagaida un pārsteidz ar īpaši gleznainiem dabas skatiem, pie Zvārtes ieža abi šķiramies, bet es turpinu ceļu, vērojot peldošās ledusrozes Gaujā, apciemojot Rakšu strausus, izlīkumojot Cīrulīšu dabas takas un noslēgumā vēl uzkāpju Zaļajā skatu tornī, lai palūkotos uz to visu no augšas, saulīte noriet un arī pārgājiens ir galā, jūtos laimīga😍😇
Šī nudien bija brīnišķīga dzimšanas diena un ne nu bij man auksti, ne sniegs traucēja, gluži pretēji, klinšu sarkanīgie toņi uz sniega fona izcēlās vēl vairāk, un vēl tās brīnišķīgās ledus "bārdas" jeb leduskritumi, arī es ar saviem apsarmojošajiem matiem šķita, ka iekļāvos šajā ziemīgajā ainavā, lai gan jāatzīst cauri visam salam gaisā jūtama bija jau pavasara dvesma... Šogad jauns gads, jauna dzimšanas diena un jauns plāns pārgājienam! Man iepatikās to nosvinēt šādi!
Информация по комментариям в разработке