Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” Jēkabpilī sākusi risināt ilgstošu jautājumu – uz viņiem piederošas zemes atrodas šķūnīši, kurus gadu desmitiem izmantojuši blakus esošās mājas iedzīvotāji. Šobrīd uz šķūņu durvīm redzams zvērināta advokāta paziņojums, kas aicina visus, kuru mantas atrodas minētajos šķūņos, tās līdz 15. novembrim savākt.
“Klients vēlējās atrisināt šo jautājumu,” skaidro zvērināts advokāts Andris Tauriņš. “Viņš pats vērsās fiziski pie cilvēkiem, bet sastapās ar pretestību uz vietas, tādēļ tika pieaicināts advokāts, kurš sniedz klientam palīdzību.”
Stāvot pie mājas, kurā dzīvo vairāki dzīvokļu īpašnieki un šķūņu lietotāji, sastopam vienu no viņiem. Kameras priekšā kungs atteicās sniegt komentāru, taču informēja, ka viņam pieder viens no dzīvokļiem un pagājušā gadsimta izskaņā viņš privatizējis daļu no šķūņa. Vīrietis šobrīd nezina, kā rīkoties, taču ir pamats uzskatīt, ka viņam nav jāpakļaujas Sarkanā Krusta aicinājumam.
“Varbūt, ja viņi izmanto savus šķūnīšus, kas atrodas uz mūsu zemes, viņi varētu nopļaut zāli, bet sarunas nevedas,” atklāj Latvijas Sarkanā Krusta Zemgales komitejas Jēkabpils biroja projektu vadītāja Velta Ozoliņa. “Vienkārši jāsakārto īpašuma tiesības — vai nu nomāt, vai citādi risināt situāciju: pirkt vai nomāt. Kāds jau ir viņu piedāvājums.”
Tāpat sarunā iesaistījās cits dzīvokļa iemītnieks – īrnieks, kuram, slēdzot īres līgumu, tika ierādīts šķūnītis, stāsta, ka, ieraugot paziņojumu, nolēmis savas mantas savākt, taču ir neizpratnē, kā šāda situācija vispār varēja rasties.
Jēkabpils novada pašvaldība skaidro, ka palīgēku privatizēšana iedzīvotājiem bija atļauta zemes reformas dēļ.
“1999. gadā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar tai piesaistīto zemes vienību un vienu palīgēku Jēkabpils pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija nodeva privatizācijai,” informē Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes Teritorijas plānošanas un īpašumu pārvaldīšanas nodaļa vadītāja Santa Lazare.
“Reformas normatīvo aktu regulējums pieļāva, ka zemi var nodot arī tajos gadījumos, kad uz tās atrodas citām personām piederošas ēkas. Šāda situācija radīja dalītos īpašumus,” skaidro VZD Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta direktore Judīte Mierkalne.
Valsts Zemes dienests uzsver, ka līdzšinējā biedrības rīcība nav atbalstāma.
“Šķūnis pieder dzīvojamās mājas īpašniekiem, par to nav šaubu,” uzsver Judīte Mierkalne. Zemes īpašniekam likt atbrīvot būvi tikai tāpēc, ka tā nepieder viņam – šāda regulējuma Latvijā, paldies Dievam, vēl nav. Šobrīd vienīgais risinājums ir, ka dzīvojamās mājas īpašnieki vienojas ar zemes īpašnieku gan par platību, kāda nepieciešama ēkas uzturēšanai, gan par zemes konfigurāciju un iespējamo atsavināšanu.”
Iedzīvotājiem un biedrībai situācija jārisina sarunu ceļā. Tomēr pieredze rāda, ka bieži vien vienošanās neizdodas, un tad risinājums tiek meklēts tiesā. Šādas situācijas Latvijā nav retums, tomēr pašreizējie normatīvie akti nepieļauj to rašanos jaunos gadījumos.
Kate Katrīna Strode
Информация по комментариям в разработке