Kristaps Petersons - Trīs dziesmas ar Paula Cēlana dzeju

Trīs dziesmas ar Paula Cēlana dzeju, kuras skan vienlaicīgi
sešām balsīm un deviņām preperētām klavierēm.

I Allerseelen - Mirušo piemiņas diena
II Es war Erde in ihnen - Viņos bij zeme
III Ich kann Dich noch sehn - Es varu tevi vēl redzēt

Ierakstā piedalījās:
Ieva Parša - mecosoprāns
Armands Siliņš - baritons

Juris Žvikovs
1. klavieru partija trešajā dziesmā, kā arī 2. klavieru partijas balss līnijas pirmajā un otrajā dziesmā

Kristaps Pētersons
pārējās klavieru partijas

Ralfs Šmīdbergs
3. klavieru partijas balss līnijas

Visprecīzāk dzeju var uztvert, lasot ar acīm, ja tās skaņu kaut kas netraucē uztvert ar iekšējo dzirdi. Parasti nākas vilties dzirdot kā to skandē. Vēl bieži nākas vilties klausoties kā dzeja izmantota dziesmā. Bet vispār bieži sanāk vilties. Viens ir skaidrs – dzeja ir pašpietiekama mākslas forma, kurai neko klāt nevajag. Es to visu tā kā zinu un tamdēļ likumsakarīgi rodas jautājums – kā es uzdrošinos izmantot 20. gadsimta teju ģeniālākā dzejnieka darbus? Kāds mani par to droši vien sodīs. Un tomēr. Atliek izrunāt “Ich kann Dich noch sehn” un poēzijas radītajā telpā dzirdama gan sievietes, gan vīrieša balss, gan arī klavieres. Tur no tālienes skan Šūberts – kā neiespējamība. Bet šodien gan Šūberts, gan arī Cēlans atrodas ļoti tālu no mums. Viņus var atsaukt ja nu vienīgi pa 15 kanāliem – 9 klavieres un 3 balsu pāri...
Šūbertam es būtu varējis būt labi ja par lapu šķīrēju (par Cēlanu nerunāsim). Tam, ko es tagad daru, ir tikai viens attaisnojums – Cēlana māksla ir tapusi drausmīga laikmeta ēnā, kurā Šūberta, arī Šūmaņa, Bēthovena, Vāgnera māksla kaut kādos slimos prātos, slimā veidā bija iniciējusi domu par Osvencimu. Un tas, savukārt, ja abstrahējamies no vācu kultūras, diemžēl var izrādīties aktuāli.

Kristaps Pētersons


Pauls Cēlans (1920 - 1970) ir viens no ievērojamākajiem vācu 20. gadsimta dzejniekiem, Georga Bīhnera prēmijas laureāts.
Paula Cēlna dzejas pavediens nedodas viegli rokā, viņa dzeja prasa iedziļināšanas dažādos simbolos un reminiscensēs, bet īpaši - autora valodas lietojumā. Cēlans nojauc konvencionālās vārdu nozīmju robežas, rada savu valodu, kurā vārds un klusums, skaņa un nozīme veido daudzslāņainas attiecību sistēmas. Kādam lasītājam uz jautājumu, kā saprast viņa dzeju, Pauls Cēlans esot atbildējis: “Lasiet! Lasiet nemitīgi, izpratne radīsies pati no sevis!“
Viņa daiļrades jautājumi nodarbinājuši ne vien neskaitāmu literatūrzinātnieku prātus, bet tai pievērsušies arī filosofi, piemēram, Žaks Deridā, Moriss Blanšo, Hans Georgs Gādamers, veltot pa grāmatai tās apcerei.

Jana Vērdiņa

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Kamermūzikas festivāls Sansusī katru gadu pulcē laikmetīgās mākslas mīļotājus no visas pasaules un, ievedot tos mežā, pasniedz lieliskāko tābrīža mūziku, teātri, cirku un gabaliņu dejas.

Vairāk par festivālu Sansusī: http://www.sansusi.lv