Dodoties uz Daugavpili pa autoceļu A6, kopš šīs ziemas jāparedz vairāk laika ceļā. Sliktā ceļa stāvokļa dēļ pa četras joslas plato šosejas posmu apmēram 30 kilometru garumā jāpārvietojas, nepārsniedzot ātrumu 70 kilometru stundā. “Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka ierobežojumi ieviesti īslaicīgi, top arī šī ceļa remonta plāni, taču ne tādi, kādus tos vēlētos pašvaldība.
Bedre pie bedres - šosejas tehniskais stāvoklis tik tiešām ir slikts. “Latvijas Valsts ceļi” ReTV skaidro - tiklīdz apstākļi ļaus, bedrītes tiks salāpītas. “Ņemot vērā šo slikto tehnisko stāvokli, tiek domāts par remontdarbiem uz šī ceļa, ir patlaban pasūtīts būvdarbu projekts. Notiek projektēšana, kurai būtu jābeidzas nākamā gada beigās,” saka Anna Kononova, “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve.
Remontam vēl jāatrod finansējums. To varētu sākt veikt ne ātrāk kā no 2024. gadā. Par to, kas jāparedz šī ceļa remontā, viedoklis ir arī Augšdaugavas novada pašvaldībai, kas norāda uz šosejas malā esošā ciema iedzīvotāju vajadzībām.
Mazajā Līksnas ciematā sabiedriskais transports iebrauc reti. Tāpēc vietējie visai bieži izmanto autobusu, kas piestāj Daugavpils-Rīgas šosejas malā. Tad nākas saskarties ar grūtībām - kā šķērsot četru joslu plato autoceļu, ja gājēju pārejas šeit nav. Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks (“Latgales partija”) Vitālijs Aizbalts: “Jāšķērso arī zaļā zona, kas vasarā ir zaļa, bet ziemā ir pilna ar sniegu. Jākāpj pāri vaļņiem, jo sniegs ir sastumts no abām pusēm. Tur nav gājēju pārejas, kas, manuprāt, ir dzīvībai bīstami. Tur bijušas arī avārijas ar letāliem iznākumiem.”
Padomju laikos šeit plānoja, bet tā arī neuzbūvēja viaduktu. Tas palīdzētu atrisināt situāciju arī gājējiem, vērtē pašvaldībā. Cits variants būtu gājēju tilts vai vismaz apgaismota un regulējama gājēju pāreja. Iedzīvotāju vidū domas dalās. “Uzzīmēt gājēju pāreju un ielikt kādu regulējamu “svetaforu”, lai var piespiest pogu un pārslēgt. Jo uz tā ceļa satiksme liela,” saka Jānis, Līksnas iedzīvotājs.
Līksnas iedzīvotājs Sergejs: “Tas kavēs transporta kustību, traucēs autovadītājiem. Katrs ies podziņu spiedīs. Priekš kam tas vajadzīgs?”
“Vēl viens variants, ko ceļinieki izskata, ir tunelis. Mēs esam pret šo variantu, jo tāds tunelis jau ir pretī Līksnas baznīcai. Kā prakse pierāda, šo tuneļu ekspluatācija ir apgrūtināta, jo tur notek gruntsūdeņi un lietus ūdeņi, cilvēki tos neizmanto,” saka Vitālijs Aizbalts.
To, ka tunelis šobrīd nav gājējiem drošs, apstiprina arī “Latvijas Valsts ceļi”, taču savos plānos paredz ceļa remonta laikā to tomēr atjaunot. Savukārt, lai ierīkotu gājēju pāreju, ir jābūt 50 cilvēku plūsmai stundā - tādi ir noteikumi. “Līksnas ciemā dzīvo mazāk kā 200, līdz ar to skaidrs, ka šīs prasības tu neizpildās. Tur nebūs izbūvētas gājēju pārejas, tur būs paredzēta vieta, kur šķērsot šo ceļu,” uzsver Anna Kononova.
Dabā tas izskatīsies kā pārtraukums ceļa barjerās un ciets segums zaļajā zonā. Vienlaikus, ja pašvaldības ieskatā nepieciešama kāda cita infrastruktūras būve, “Latvijas Valsts ceļi” aicina vietvarai iesaistīties projektēšanā un būvēt pašiem. Augšdaugavas novadā uz to atbild ar bažām, ka tad valsts pārmetīs pašvaldībai nelietderīgu līdzekļu tērēšanu.
#SIF_NVZ2022
Информация по комментариям в разработке