Izaicinājumi un secinājumi darbā ar mirstošiem pacientiem un viņu tuviniekiem | Dr. Līga Keiša-Ķirse

NĀVE IR VIENS NO POSMIEM DZĪVĪBAI
“Cilvēks piedzimst, nobriest, attīstās un arī noveco. Nāve ir kā viens no
miršanas procesa elementiem, tā viens no posmiem dzīvībai,” skaidroja Līga
Keiša-Ķirse, RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļas ārste.
Keiša foruma dalībniekiem skaidroja paliatīvās aprūpes jēgu, slimību un aprūpes norisi un problēmas, miršanas stadijas, sabiedrības iespējas un pieredzi un, tāpat kā citi runātāji, atgādināja, ka šajā procesā iesaistīti arī mirstošā cilvēka tuvinieki, kuri cieš un kuriem nepieciešama profesionāla palīdzība.
Paliatīvā aprūpe apstiprina dzīves vērtību, miršanu uzskatot par dabisku procesu. Tā nepaātrina un neaizkavē nāves iestāšanos, bet rūpējas par iespējami labāku dzīves kvalitāti līdz pat nāves mirklim, ievērojot biopsihosociālo aprūpes modeli. Pacientam palīdzība ir nepieciešama ikkatrā ārstēšanas posmā no diagnozes noteikšanas līdz nāvei un pēc nāves - tuviniekiem. Mirstošajam liels atbalsts ir tad, ja aprūpētājs izprot nāves procesu, savukārt ārstiem - ja pacients apzinās, ka ir atbildīgs par savu veselību, nevis kāds par to ir vainīgs, tāpēc viens no paliatīvās aprūpes stūrakmeņiem ir pārdomāta, empātiska komunikācija, dialogs.
Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka paliatīvā aprūpe ir orientēta uz simptomu
novēršanu, nevis izveseļošanos. Keiša definēja 6 miršanas procesa stadijas -
noliegumu un izolāciju, dusmas un niknumu, kaulēšanos, depresiju, samierināšanos un mieru, nošķirtību -, un tām paralēli vērojami dažādi klīniskie stāvokļi, tāpēc nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, nevis tikai medikamenti. Viņa skaidroja, ka, zinot šīs izjūtas, ir vieglāk strādāt gan ar pacientu, gan pacienta piederīgajiem, bet tam ir vajadzīgs laiks, jo nav vienas tabletes, kas atrisinātu visas dzīves problēmas.
Paliatīvajā aprūpē simptomu mazināšana nozīmē arī emocionālās nastas atvieglošanu.