Jēkabpilī, līdzīgi kā daudzviet citur Latvijā, redzamas liepas, kas izskatās sakropļotas un vizuāli nepievilcīgas. Sertificēts kokkopis – arborists Aigars Priede skaidro, ka šo liepu stāvoklis ir vēl padomju gados veiktās galotņošanas rezultāts. Galotņošana jeb tautā tā dēvētā stabošana ir visas koka galotnes vai lielākās zaru un stumbru galotnes daļas nozāģēšana.
„Šādu koku vainagu veidošanu savulaik Latvijā pārņēma no lielās Krievzemes. Vēl nedaudz šo metodi izmanto Polijā, bet citur Eiropā kokus negalotņo. Tā ir koku kropļošana. Bija divi viļņi. Viens bija pagājušā gadsimta 70.gados, kad kropļoja kokus, otrs bija pagājušā gadsimta 90.gadu sākums, kad bija otrā tūre. Šur tur Latvijā var redzēt, ka koki ir divreiz galotņoti. Protams, pagaidām tie eksistē, bet tas nebūs ilgi.”
Aigars skaidro, ka galotņotajiem kokiem sākas sēnīšu infekcija – trupe, kas ar laiku saēd koku. Polardēšana – koku zaru apgriešana, tos izretinot, ko tagad veic pašvaldības, ir tikai cīņa ar sekām, turklāt neko citu šādu koku labā vairs nevar izdarīt.
„Dabīga lieluma koki ir saglabājušies kā normāli koki, savukārt visi zemie koki, kas ir savulaik nogalotņoti, ir daļēji miruši,” uzsver Aigars Priede. „Nozāģējot kokam galotni, kas resnāka par 10 centimetriem, kokam sākas trupe. Tas ir tikai laika jautājums, un tas koks ir beigts. Tas, ko mēs šeit redzam [rāda uz liepām Draudzības alejas un Viestura ielas krustojumā], ir pavisam nesens – šīs ziemas darbs. Tā ir cīņa ar sekām galotņotiem kokiem. Tiek veikta koku polardēšana, samazinot vainagu garos zarus, kas kaut kad varētu lūzt.”
Lai gan daudzus cilvēkus šokē tas, kā kokiem tiek apzāģēti zari, arborists uzsver, ka tā ir vienīgā iespēja, kā kopt galotņotus kokus. Bet tos izglābt vairs nav iespējams.
Aigars rāda liepu, kas atrodas netālu no Jēkabpils stadiona, un stāsta: „Šis koks ir tipisks piemērs stāstam par galotņotu koku beigām. Trupe sasniegusi tādu stadiju, ka koks būtu jāzāģē nost. Viņam ir gan dobums, gan pa vidu nāk lejā plaisa, kurā var skaidri redzēt trupes pazīmes. Arī no veselīgas koksnes un zariem ir ļoti maz kas atlicis.”
Arī citām liepām, kas aug netālu no Jēkabpils stadiona, trupe jau sasniegusi tādu līmeni, ka to var redzēt ikviens garāmgājējs, bet ir arī tādi gadījumi, kad infekcija saēdusi koku no iekšpuses, lai gan no malas neko nevar pamanīt. Arboristi skaidro, ka tieši tādēļ nācās likvidēt vecās liepas Jēkabpilī, Rīgas ielā, jo trupe bija padarījusi šos kokus nedrošus.
Nedroši apkārtējiem ir arī tie koki, kuri savulaik nogalotņoti, bet pēc tam nav pienācīgi kopti. Jēkabpilī tādus var atrast pie tirgus.
Aigars Priede stāsta: „Šīs liepas ir nogalotņotas, un var redzēt, ka kaut kad ir vēl vienu reizi nozāģēti visi zari, tos neizretinot. Vainags ir sabiezināts, tas neelpo, līdz ar to ir vairāk slimību un attīstās kukaiņi. Sabiezināta vainaga iekšpusē zari nokalst un ar laiku krīt uz galvas. Tāpat šādam nekoptam vainagam lielie zari nav stabili, jo tie turas tikai kambija slānī (tautai saprotamāk – zemmizas slānī), nevis kā normāls zari, kas stiprinās jau koksnes serdē.”
Arborists uzsver, ka šādi nekopti koki Jēkabpilī gan ir retums: „Jēkabpilī ar kokiem vairāk vai mazāk viss ir labi. Arboristi strādā čakli, arī pilsētas dārzniece ir izglītota par kokiem un saprot, kas ir labs un kas ir slikts, galotņošanu šeit vairs nepieļauj. Piemēram, Rīgā koku galotņošana ir aizliegta ar likumu. Diemžēl ne visur Latvijā šis likums darbojas. Tā vēl ir problēma.”
Aigars Priede stāsta, ka arboristika Latvijā ir tikai kopš 2008.gada, pirms tam nekāda īpaša koku kopšana nenotika, tādēļ nav brīnums, ka daudzi vēl nezina nianses, kā kokus pareizi kopt. Kad liepa vai kāds cits koks sāk traucēt, daudzi arī mūsdienās veic galotņošanu, bet kokkopis uzsver – ja nav iespējas atstāt koku tādu, kāds tas ir, vislabākais variants ir regulāra polardēšana – zaru apgriešana. Ļoti veiksmīgs piemērs ir Polijā, kur pietiekami bieža vainagu kopšana ļāvusi samazināt koku izmēru, vienlaikus saglabājot to veselību. Tomēr jāpiebilst, ka polardēšana neder visām koku sugām, tādēļ vislabāk, pirms pašam ķerties pie darbarīkiem, konsultēties ar speciālistu.
Sandra Paegļkalne
Информация по комментариям в разработке