Jelgavas novadā šonedēļ jau trešo reizi notiek nometne pamatskolas vecuma bērniem no sadraudzības pilsētas Rava-Ruskas Ukrainā. Nometnes laikā skolēni iepazīst gan Latvijas vēsturi, gan kultūru, kā arī vienkārši atpūšas no kara.
26 bērni un jaunieši no Rava-Ruskas pilsētas Ukrainā šodien viesojas Abgunstes muižā Jelgavas novadā. Deviņu dienu nometnē piedalās bērni, kuru vecāki pašreiz cīnās par Ukrainas brīvību, kā arī īpaši talantīgie bērni. Vairāki no viņiem mācās arī mūzikas skolā. Vienā no muižas telpām pamanījuši senu mūzikas instrumentu, viņi ātri steidz to izmēģināt.
Kopš Ukrainā notiek kara darbība, stundas gan neesot tādas, kā tas bijis agrāk. Kā stāsta līdzi atbraukusī mūzikas skolotāja Larisa Kožuško, karš, protams, atstāj ietekmi uz mācību procesu, tomēr viņi cenšoties darboties tikpat aktīvi kā agrāk. “Psiholoģiski ir smagi. Mūsu skolā ir pagrabs, kur ejam, kad ir gaisa trauksme. Tur vietas ir maz, tāpēc viens otram palīdzam, un stundas ir tikai 20 minūtes. Kad ir lielā trauksme, daudzi vecāki paņem bērnus, mēs vienkārši nevaram novadīt stundas. Mūsu bērni aktīvi piedalās labdarības koncertos un tirdziņos, lai palīdzētu mūsu karavīriem. Ļoti, ļoti forši ir mūsu puiši.”
Skolotājas stāsta, ka cenšoties bērnus pasargāt no kara. Tomēr katrā ģimenē kāds ir frontē. Artems rāda emblēmu uz telefona vāciņa. Tāda esot viņa brālim. “Viņš ir Doņeckas apgabalā jau pusotru gadu. Sazinos ar viņu caur sociālajiem medijiem, bet tā viņš atbrauc pēc četriem mēnešiem uz trīs dienām.”
Rava-Ruska atrodas Ukrainas pierobežā ar Poliju, gandrīz tūkstoš kilometru no frontes līnijas. Tomēr īsti drošībā nevarot justies arī tur. Rava-Ruskas pašvaldības mēra vietnieks Marians Svirniuks: “Uz Rava-Rusku, nē, bet uz Ļvivu bija atlidojušas raķetes ne reizi vien. Reāli tas ir dzirdams. Bērniem ir stress, ir bail. Kara darbība mūsu pašvaldībā nenotiek, bet radiem, draugiem, paziņām kāds noteikti ir frontē. Mūsu kultūras namos, bibliotēkās un citās vietās notiek labdarības pasākumi. Mēs darām daudz ko, lai palīdzētu frontei.”
Lai kaut brīdi aizbēgtu no kara radītajām problēmām, sadraudzības pašvaldībā Jelgavas novadā bērni no Ukrainas jau trešo dienu iepazīst Latviju. Apskatītas gan smilšu skulptūras, gan Eliasa muzejs un daudzas citas vietas. Bērni, kuri līdz šim bijuši mazliet savstarpēji pazīstami, paspējuši sadraudzēties. Un esot jau arī priekšstati par Zemgali
Nometnes vadītāja Liene Āboma stāsta, ka vissirsnīgākie momenti esot, kad bērni uz ielas izdzird ukraiņu valodu, bet lielākais pārsteigums bijis muzejā uzzinot Latvijas vēsturi. “Mazliet pārsteigti bērni ir, ka mums šīs vēstures ir līdzīgas. Ka mēs šos ceļus ejam kopā. Ka mēs esam sena tauta ar savu vēsturi, par savu zemi cīnāmies. Tā arī viņi. Eliasa muzejā, skatoties ekspozīcijas, šī saikne ir jūtama. Viņi saprot to vērtību gan savai zemei, gan mūsu.”
Jau pēc nedēļas bērni atgriezīsies Ukrainā, bet draudzība noteikti turpināšoties. Tiklīdz Ukrainā iestāsies miers, viņi ciemos gaidīšot arī vienaudžus no Latvijas.
Информация по комментариям в разработке