Ārdavas muiža atrodas Preiļu rajona Pelēču pagastā. Neorenesanses muižas ēka sākotnēji celta no 1860. līdz 1863. gadam dižciltīgajai Molu ģimenei. Ārdavas muiža jeb vēstures avotos minētā Juzefinovas muiža ir piederējusi Hieronīmam fon der Mohlim un viņa sievai Veronikai Letīcijai fon der Mohlei, kuri valdīja arī Višķos, kopumā viņiem piederēja 18 īpašumi. Pēdējais tās īpašnieks muižu atdāvināja valstij, kur turpmāk tika ierīkota skola zemnieku bērniem. Līdz 2003. gadam te atradās Ārdavas pamatskola, arī bibliotēka un pasts. Tagad muižas komplekss pieder Maijai un Jamie.
Liels īpašums, lielu projektu un mērķu īstenošanai par 65 000 eiro, kā bija rakstīts sludinājumu portālā.
Plašajā muižas ēkā ir 28 telpas 3 stāvos un pagrabstāvā. Pirmajā un otrajā stāvā griestu augstums ir 3.15m, 3. stāvā- 3m. Īpašums sastāv no muižas ēkas, saimniecības ēkas, 3, 89 ha zemes, parka un 3 palīgēkām (ar pamatiem būvniecībai). Muiža piedāvā plašas perspektīvas tūrisma nozarē, jo atrodas gleznainā vietā, kur valda dabas miers un klusums.
Tikai 15 km attālumā atrodas skaistā Aglonas baznīca, kas ir populārākais svētceļnieku galamērķis Latvijā. Līdz otrai lielākajai Latvijas pilsētai Daugavpilij - 35 km.
___________________
Kopš 2003. gada Ārdavas muižas durvis bija slēgtas.
Maija un Džeimijs atzīst, ka informācija par Ārdavas muižu ir skopa. " Mums pagaidām vēl nav pietiekami daudz informācijas, lai mēs visu apkopotu un visu spētu izstāstīt. Bet mēs esam priecīgi, ka mums cilvēki uzraksta, ka cilvēki pie mums atnāk un pastāsta, un padalās ar informāciju par to, ko viņi zina vai par to, ko viņi ir dzirdējuši." sacīja muižas īpašnieki.
Zināms kad tā celta un ka piederēja muižnieku Molu dzimtai. Ka no paša sākuma muižā bija skola, kurā mācīja krievu valodu kalpu bērniem un arī muižniekiem. Savukārt muižas labajā austrumu spārnā ir neliels bojājums, kas radies 1943. gadā, kad kara laikā tika uzspridzināts vagons blakus dzelzceļa sliedēm.
Līdz šim jaunie Ārdavas muižas saimnieki iztīrījuši lielāko daļu iekštelpu, saveduši kārtībā elektrību. Tie ir tikai pirmie mazie solīši muižas atjaunošanā. Priekšā vēl daudz darba, bet vēl lielāks ir nepieciešamā finansējuma apjoms.
____________________
Ar ieguldīto darbu atjaunot ne vien pamestu ēku, bet iedzīvināt arī mazo Ārdavas ciemu Latgalē – tā saimnieki pamato savu lēmumu iegādāties Ārdavas muižu. Galvenais vaininieks šādā pirkumā bija Džeimijs, kuram ļoti patīk Latvija. Īpaši sirdij tuvs ir Preiļu novads, kur atrodas Ārdavas muiža, jo tas ir Maijas dzimtais novads.
Ārdava (arī Vordauka; latgaliešu: Vuordauka) ir ciems Preiļu novada Pelēču pagastā. Izvietojies pagasta austrumdaļā pie dzelzceļas stacijas Ārdava. 8 km no pagasta centra Pelēčiem, 25 km no novada centra Preiļiem un 229 km no Rīgas.
Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Jezufinovas muižas centru pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas. Ciems izaudzis padomju gados kā Ārdavas ciema padomes centrs. Jezufinovas muiža ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.
Lai veicinātu Ārdavas muižas atpazīstamību un apkopotu tās vēstures liecības un stāstus, muiža iestājusies Latvijas Piļu un muižu asociācijā, kā arī iesaistījusies akcijā "Apceļo Latvijas pilis un muižas 2023". Savukārt 19. augustā, Ārdavas muižā notika Atvērto durvju diena ar dažādām meistarklasēm.
_________________
Svarīgākais, protams, ir sagatavot muižu apmeklētājiem. Esam jau iegādājušies pāris lietas, kas ir nepieciešamas, lai atvērtu kafejnīcu. Būs arī pievienotas viesnīcas tipa istabiņas, lai cilvēki, kas pie mums brauc gan kā tūristi, gan kā mākslinieki vai draugi un radi, ka viņi var atbraukt pie mums un var arī palikt pa nakti. - sacīja Džeimijs
Helēna Broka (1905-1975) un Alberts Odeiko (1903-1938) iepazinās Aglonā un tur apprecējās 1927. gadā. Viņi dzīvoja Somersetā, kur 1930. gadā piedzima viņu vecākā meita Lidija un otrā meita Vija. 1934. gadā Helēna tika norīkota par Ardavas pamatskolas direktori.
Pēc padomju iebrukuma 1940. gada pavasarī Helēna tika pazemināta no direktores, taču viņai ļāva palikt par skolotāju.
1941. gada vasarā Helēna ar meitenēm uzturējās pie Donāta Lielajos Leimaņos, kad vācieši iebruka un izspieda padomju varu. Šīs nesaskaņas laikā viņi bija spiesti slēpties mežā. Kad viņi beidzot atgriezās mājās Ārdavā, viņi atklāja, ka Helēna ir bijusi 1941. gada jūnija padomju masu deportāciju sarakstā.
Kad 1944. gada augustā Vācijas austrumu fronte sāka sabrukt un tuvojās padomju vara, Helēna drošības nolūkos aizveda meitenes atpakaļ uz vecāku mājām. Viņa atgriezās Ardavā, kur vācieši gatavojās atkāpties.
Zinot, ka viņa ir padomju mērķis, viņi piedāvāja viņu paņemt sev līdzi. Vācieši viņus no Daugavpils aizveda uz Rīgu.
Odeiko ģimene devās uz Vīni, Austrijā, kur Helēna atrada darbu, bet meitenes palika fermā tuvējā Ramzavā. Pavasarī viņas pārcēlās uz fermu netālu no Fleišvangenas, Vācijā, un pēc kara beigām meitenes varēja atsākt laviešu skolu tuvējā Ebenveilerā. Helēna un Vija no Vācijas devās uz ASV 1950. gadā.
Информация по комментариям в разработке