SVĒTKU SVEICIENS JEB 42 PANTI MĪLOŅIEM

#kasparsdimiters Подстрочник тут: https://www.zippyjot.com/note/99861

SVĒTKU SVEICIENS JEB 42 PANTI MĪLOŅIEM*

Rakstīts Ojāra Vācieša 90-tajā
dzimšanas dienā 13.11.2023

Kas tie, kas tā mīl šo valsti,
Ne zemi šo mīlot, ne tautu?
Ja spētu, tie dižozolus
Ar saknēm no zemes rautu.

Tie pārdotu visu, kam cena,
Dižkokus zāģējot dēļos.
Pēdējos tautiešus guldot
Pat ne šķeldes, bet pabiru pēļos.

Uz cerību asaru lāsēm
Reiz Mīloņus amatos stūmām.
Vēlu mēs atjēdzamies
Un brīnāmies grimasēm drūmām.

Reiz devāmies Atmodas ceļā
Cerībām naivām un šķīstām.
Mīloņiem tas bij vien cirks,
Bet tautai viss likās pa īstam.

Cirks bij, kad sauca "jūs brīvi".
Cirks vien, kad rūpnīcas grāvām.
Kad Latviju tirgoja svešiem,
Mēs, klauni, paši to ļāvām.

Mūs Mīloņi mala un šķēla
Ar pārmaiņu ļodzīgo ratu.
Kad Atmoda vērtās par jūgu,
Mūs ielīksmoja ar latu.

Atceros gaterī vīru,
Kas bruses zāģēja klučos.
Viņš piecīti cēla pie lūpām:
Vai tiešām tik traks, ka to bučos?

"Manas Latvijas latiņš",
Viņš teica, jo laimīgs bija.
Kā mīļotās pastiepto roku
Savu piecīti noskūpstīja.

Man acīs sariesās miklums -
Tā mīlēt jutos par knapu.
Bet Latvijas latiņam drīz jau
Mīloņi izraka kapu.

No vienas nebrīves citā
Mūs iebūra Atmodas burvis.
Vienīgā brīvība tautai -
Uz pasauli atvērtas durvis.

Trīsdesmit gadus te
Vergojam brīvības rēgam.
Vai Mīloņu mērķis, lai VISI
No Latvijas svešumā bēgam?

Jā, latviski Mīloņi murgo
Medijos savos un ziņās,
Taču no latvietības
Viņos nav bijis ne miņas.

Anglība, briselība
Vai jeņķība Mīloņu draivā.
Vai tiešām to neredzi pati,
Mana tauta, tik drūmā un naivā?

"Mēs diženi, vareni esam" -
Reiz pirmdāma palaida muti.
Zilajiem iededzot zaļo,
Jo praidi - tas Mīloņiem kruti.

Mūs dresē, lai ienīstam krievus,
Lai iemīlam transcilvēkus.
Pat baznīcas aizpirktām mutēm,
Klusējot balsta šos grēkus.

Būs poligons Sēlijā jaudīgs,
(Sola drošību Mīloņi kvēli)
Zem dižvaru uguns kur saguls
Vēl vairoties spējīgie dēli.

Ne mātes, bet feministes
Grauž Latvijas pēdējās sijas -
Pēc bērnu dvēselēm tiecas
Mīloņu konvencijas.

Ja kuņģis čemurā raujas,
Tu zini, palīdzēs Smekta.
Bet Saeima - saku, jo zinu,
Ir tautai naidīga sekta.

Prasu sev, neprasu tautai:
Vai zemāk par zemi krist lejup?
Kad atlaidīs esošo Saeimu,
Kas notiks ar valdošo geju?

Vai tādēļ reiz Baltijas ceļā
Kā naivi zvirbuļi ņirbām,
Lai onkuls liek onkulim vaigos,
Bet tante tanti trin šķirbā?

Paies svētki un Mīloņi vēsi
Satups atpakaļ sektas beņķos,
Klausīt ne tautas balsij,
Bet tam, kas fabricēts jeņķos.

Nav valsts, kuru varētu mīlēt.
Ir Tēvzeme, tauta, kas jūgta
Tik smagā un nešķīstā jūgā...
Pat as'ra vairs neliekas rūgta.

Tu rij to, rij tautiets to līdzās
Vai plastmasas aliņā slīkņā.
Es ticu tai tantiņai vagā,
Kas, dārziņu ravējot, līkņā.

Viņai viss jau ir skaidrs.
Viņa klusē un salīdzina:
"Laiks visos citos laikos
Bij cilvēlu laiks" - tā zina.

Cik ļaužu pie sektas nama
Pulcējas, plakātiem mājot?
Maz vai necik, jo zina:
Mūs čakarēs nepārstājot.

Arī tas, tautiet, Mīloņu mērķis,
Lai padoties kļūst tev par niķi,
Lai apmaldies Raiņa priedēs
Un zemākā zarā kar striķi.

Ne cerēt, ka melnsvārči paglābs,
Ne certēt uz nacionāļiem -
Pie varas ir globāla sekta,
Ko saukt var par dibenu brāļiem.

Kad nogrāva Uzvaras stēlu,
Lai nelien tur krievs ar neļķi,
Pie Rīgas mērijas stalti
Joprojām stāv latvju streļķi.

Bij filma "Strēlnieku zvaigznājs",
Juris Podnieks ko darināja.
Noskaties, padomā, letiņ,
Kāda bij strēlnieku stāja.

Arī Andra Slapiņa filmas
Laiks skatīt par tautas dziesmām.
Tās cauri padomju laikiem
Mūs sildīja cerību liesmām.

Arī padomju Latvijas dzejnieks
Latvietis Vācietis Ojārs,
Arī padomju dzejnieks Ziedonis
Nelaida tautai iet bojā.

Arī padomju Latvijas dziesmas
No "Putekļainā" skan "plaukta".
Tik dzīva bij mūsu tauta,
Par kādu vairs netiek saukta.

Neļausim viedtālrunim
Pieaugt pie mūsu plaukstas.
Neļausim lai mūsu sirdis
Kļūst kā Mīloņiem aukstas.

Visus uz kapiem mūs nesīs
Vai paglabās necilā urnā.
Kamēr vēl esam dzīvi,
Teiksim tieši Mīloņiem purnā.

Nelaimes pamatā - meli
Jau no pirmo lēmumu dienas.
Lasi taisnību vēstures acīs
Un pārraksti uz savas sienas.

Vai atstāt tik to, kas bijis
Kopš maidana "Perestroika"?
Padomā, pirms dali balvas:
85-tajā nomira Oika.

Mīloņi negrib te mieru,
Mīloņi kurina karu.
Grib sarīdīt Latvijā visus
Ar ļaunu un viltīgu varu.

"Ja karš, tad ne vairs kā Otrais -
Kā pēdējais, un nebūs vairs Latves" -
Vecā tantiņa domā,
Grābjot lapas uz ošu gatves.

Velc visus laikmetus kopā
Un domā, tautieti, domā.
Mums sirdsapziņa ir pāvests,
Ne visiem viens pāvests Romā.

Milda, kad pakājē tavā
Svētku runu prezidents runās,
Vai nedegs trīs tavas zvaigznes
Lejup mesties svelošā dunā?

Un ko tu, mana tauta, domā?
Ja spēja mums tāda vēl piemīt.
Cik dziļāk vēl godu savu
Ļausim Tēvzemē iemīt?

Pacelsim savas sirdis -
Laiks neticēt Mīloņiem dīkiem!
Un ticība, cerība Dievā
Kļūs par brīvības darbarīkiem.

Kaspars Dimiters
13.11.2023
Latvija

* Mīloņi - tie, kas sakās mīlam valsti, bet dara visu, lai iznīcinātu gan valsti, gan tautu, gan Tēvzemi