Latvijas Dabas fonds un vides aktīviste Monta Heidemane iepazīst dabas vērtības Madonas pusē. Tiek izzināts Smeceres sils, Mīlestības graviņa, ozols pie Madonas dzelzceļa stacijas un Krustkalnu dabas rezervāts kopā ar ekspertiem - Juri Jātnieku (vides un sabiedrības pārvaldība), Sanitu Somu (tūrisms) un vietējo iedzīvotāju Ilutu Stangu.
“Dabas kapitāls ir viss, no kā mēs dzīvojam – būvmateriāli, energoresursi un daudz kas cits. Ekosistēmu pakalpojumi ir tas, ko mēs saņemam no dabas un tas, kas ļauj apdzīvot Zemi. Tā ir klimata regulēšana, tas ir ūdens, tie ir meži, tā ir atpūta, darbs. .. Ja nebūtu dabas pamatnes – reljefa, tad starptautiskas atpazīstamības sporta un atpūtas centru “Smeceres sils” Madonas novadā nebūtu iespējams izveidot,” atzīst Juris Jātnieks.
Madonas pilsētas sirds ir Mīlestības graviņa. Tās centrā ir līkumotā Madonas upīte, dabisks apaugums, zālājs, krūmāji, lieli koki. Zaļā telpa, ko objektīvi nosaka reljefs pilsētā, un tekošie ūdeņi palīdz uzturēt labāku gaisa kvalitāti; tie mitrina un attīra gaisu. Karstā laikā šeit būs patīkamāk uzturēties. Koki ir ne tikai baudījums dvēselei, bet arī dzīvotne putniem un kukaiņiem, tie attīra gaisu un slāpē trokšņus. Juris Jātnieks secina, ka līdzsvars starp dabisku vidi un teritorijas labiekārtošanu ir trausls. Būtu labāk, ja uz lielajiem kokiem, kuriem redzamas saknes, paliktu dabisks lapu un zāles klājums, kas tos pasargātu no izkalšanas.
Krustkalna dabas rezervāta teritorijas lielāko daļu veido meži. Te ir pilna ekosistēma, viss sugu sastāvs, kas Latvijai raksturīgs konkrēti šajā vietā – vismaz 40 dzīvnieku sugas, vismaz 150 putnu sugas, vismaz 1600 kukaiņu sugas, kuriem šeit ir mājvieta. Mazpārveidotas vietas kā, piemēram, Teiču purvs un Krustkalnu dabas rezervāts, dod ieguldījumu klimata stabilitātei, ūdeņu un gaisa tīrībai, mikroklimam.
Vai cilvēks var sadzīvot ar dabu? Atbild Juris Jātnieks: “Ja tu atnāc tajā jaunajā vietā, paskaties, kas tur ir. Akmeņi? Brīnišķīgi! Tev var būt akmens dārzs. Tur ir mitrāka vieta, tātad tur ir āderes avots, tur ir jārok dīķis, nevis jāmēģina iestādīt ābelīte. Kad izprotam, kā sadzīvot ar dabu, kas notiek? Tad mēs iegūstam naudu, mēs ietaupām naudu. Te mēs nonākam pie tā kapitāla, kad, gudri iekļaujoties dabā, mūsu ieguldījumi ir daudz, daudz mazāki. Nevis es atnāku ar savu plānu, bet es iekļauju savas ieceres un sapņus, kā es dzīvošu, es iekļauju tajā vietā, Dieva plānā, un tad mūsu plāns ir ekonomiski izdevīgs, ilgtspējīgs, tad mums visiem par to ir prieks.”
Video veidojis Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību projektā “Dabas kapitāls mūsu ikdienā” ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
#dabaskapitals #latvijasvidesaizsardzibasfonds
Информация по комментариям в разработке