Rīts ar literatūrzinātnieku. Beata Paškevica. Grāmatu ceļš uz hernhūtiešu zemnieku mājām 18.gs. vidū

“Rīts ar literatūrzinātnieku” jaunajā sezonā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja

Pirmajā cikla pasākumā “Debešķīgs lasītprieks. Grāmatu ceļš uz hernhūtiešu zemnieku mājām 18. gs. vidū” Dr. phil. Beata Paškevica stāstīs par grāmatu ceļu uz hernhūtiešu zemnieku mājām. Tieši hernhūtiešu darbība latviešos modināja interesi par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi.

Tikšanās notiks 14. janvārī plkst. 11.00 Krimuldas baznīcas mācītājmuižā.
Latviešu brāļu draudzes jeb hernhūtiešu darbība modināja latviešos lasītkāri, privātu dievbijību un pašiniciatīvu kļūt par sava likteņa lēmējiem. Draudzes Vidzemē sāka veidoties pēc Lielā Ziemeļu kara, kad šeit ieradās jauni cilvēki no vācu zemēm, lai sāktu savas darba gaitas. Viņu vidū bija daudz godīgu un pašaizliedzīgu studentu un amatnieku, kuri iesaistījās vietējā kultūras dzīvē.

Literatūras tulkošana un izplatīšana bija viens no svarīgiem hernhūtiešu darbības principiem. Pirmās hernhūtiskās atmodas laikā no 1738. līdz 1742. gadam tika radīti daudzi dziesmu, garīgās un celsmes literatūras tulkojumi. Jau 1743. gadā tika konfiscētas ap 2000 hernhūtiskās literatūras vienību − rokraksti, drukātas grāmatas, sarakste, iespējams, arī gravīru novilkumi. Viens no hernhūtiskās literatūras izplatītājiem bija Sv. Jēkaba baznīcas Rīgā mācītājs Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697−1756). Ar viņa un arī citu izplatītāju starpniecību no Hamburgas un Hernhūtes arī Rīgas un Vidzemes latviešu hernhūtiešu mājās ienāca grāmatas un brošūras. Pirmās grāmatas tika konfiscētas, tomēr “klusajā gājienā” rakstīšana un lasīšana turpinājās. Latviešu interese par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi bija modusies.

Pasākuma vieta − Krimuldas mācītājmuiža – izvēlēta kādas vēsturiskas epizodes dēļ, kurā var saskatīt iemeslus, kādēļ hernhūtisms izplatījās Vidzemē un citur Latvijā, bet Krimuldu tas neskāra.

Dr. phil. Beata Paškevica ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošā pētniece, izstādes “Modināšana. Hernhūtiešu stāsts” kuratore. Studējusi ģermānistiku un slavistiku, šobrīd pētnieciskās intereses ir Latvijas kultūrvēsture 18. gadsimtā, īpaši piētisms Vidzemē.