Bemidbar 13:1-15:41. H̃aftara - Jeh̃ošua 2:1-24.
Šajā nodaļā stāstīts par sūtņiem, kurus Moše sūta apskatīt Knaana zemi.
1 Un runāja Tas Kungs uz Moše sakot:
2 sūti sev (priekš sevis) cilvēkus, un tie apskatīs to Knaana zemi, kuru Es dodu Israēla dēliem; vienu vīru, vienu vīru katrai viņu tēvu ciltij sūtiet – katrs zināms starp viņiem. (נָשִׂיא nasi – zināms, pazīstams, cienījams.)
3 Un sūtīja tos Moše no Paran tuksneša, pēc Tā Kunga mutes; visi ļaudis Israēla dēlu galvas viņi.
Un pietuvojāties man jūs visi un sacījāt: sūtīsim (נִשְׁלְחָה - nišlaha) ļaudis savā priekšā, un izlūkos (יַחְפְּרוּ - jahpru) mums to zemi un atgriezīs mums vārdu, to ceļu pa kuru pacelsimies tur, un tās pilsētas kurās nonāksim. (Dvarim 1:22.)
4 Un šie ir viņu vārdi: no Ruvena cilts - שַׁמּוּעַ Šamua, Zakura dēls; (Klausīties)
5 no Šimona cilts - שָׁפָט Šafat, Hori dēls; (Tiesāt)
6 no Jeh̃uda cilts - כָּלֵב Kalev, Jefune dēls; (Kā-sirds)
7 no Issahara cilts - יִגְאָל Igaļ, Josefa dēls; (Glābs, Atbrīvos)
8 no Efraim cilts - הוֹשֵׁעַ H̃ošea, Nun dēls; (Tika izglābts)
9 no Binjamin cilts - פַּלְטִי Palti, Rafu dēls; (Glābt)
10 no Zvulon cilts - גַּדִּיאֵל Gadieļ, Sodi dēls; (Dieva kazlēns)
11 no Josef cilts, - no Menaše cilts - גַּדִּי Gadi, Susi dēls; (Kazlēns)
12 no Dan cilts - עַמִּיאֵל Amieļ, Gmali dēls; (Ar mani Dievs)
13 no Ašer cilts - סְתוּר Setur, Mihaeļ dēls; (Apslēptais - ? Pretim-runājošais -?)
14 no Naftali cilts - נַחְבִּי Nahbi, Vofsi dēls; (Miers manī ?)
15 no Gad cilts - גְּאוּאֵל Geueļ, Mahi dēls. (Pacēlies Dievā vai Dievā Paceltais ?)
16 Šie vārdi ļaudīm, kurus sūtīja Moše aplūkot (לָתוּר) to zemi. Un nosauca Moše H̃ošea, Nun dēlu, (יְהוֹשֻׁעַ) Jeh̃ošua.
17 Un sūtīja tos Moše aplūkot to Knaan zemi, un sacīja tiem: "Pacelieties šeit, dienvidos un pacelieties kalnā.
18 un apskatiet to zemi (vai - valsti), kāda tā, un tā tauta, kas dzīvo uz tās – stipra tā vai vāja, maza tā vai varena skaitā.
19 un kāda tā zeme, uz kuras tā dzīvo, laba tā vai slikta, un kādas pilsētas, kurās tā dzīvo, atklātās nometnēs, vai cietokšņos. (paskaidrojoši - pieejamās vai nocietinātās vietās.)
20 un kāda zeme, trekna tā vai liesa, vai tajā ir koks vai nav. Un stiprinieties, un ņemiet no zemes augļa!" – Bet dienas - vīnogu pirmaju dienas.
21 Un pacēlās tie un aplūkoja to zemi, no Cin tuksneša līdz Rehov ceļā uz Hamat.
22 Un tie pacēlās dienvidos, un aizgāja (vienskaitlī) līdz Hevron, un tur Ahiman, Sešai un Talmaj, Anak(a) dzemdinātie. Bet Hevron celta septiņus gadus pirms Coan Ēgiptē.
23 Un tie aizgāja līdz Eškoļ ielejai un nogrieza no turienes zaru un vīnogu ķekaru vienu, un nesa to uz kārts divatā, un no granātāboliem, un no vīģēm.
24 Šo vietu nosauca Eškoļ ieleja, vīnogu ķekara dēļ, kuru no nogrieza no turienes Israēla dēli.
נַחַל אֶשְׁכּוֹל nahaļ eškoļ - Eškoļ ieleja; הָאֶשְׁכּוֹל h̃a-eškoļ – vīnogu ķekars.
25 Un tie atgriezās no zemes aplūkošanas, kad beidzās četrdesmit dienas.
26 Un viņi gāja un atnāca pie Moše un pie Arona un pie visiem Israēla dēlu lieciniekiem Paran tuksnesī - Kadešá, un atgrieza viņiem vārdu, un tiem visiem lieciniekiem, un parādīja tiem tās zemes augli.
27 Un izstāstīja viņam un sacīja: "Atnācām mēs tai zemē, uz kuru tu mūs sūtīji, un arī tek piens un medus tajā, un šis tās auglis.
28 Bet tikai varena tā tauta, kas dzīvo zemē, un pilsētas nocietinātas, ļoti lielas, un arī Anaka dzemdinātos mēs redzējām tur.
29 Amalek dzīvo dienvidu zemē, bet hiti un jevusi un emori dzīvo kalnā, bet knaani dzīvo pie jūras un pie Jarden."
30 Un apklusināja Kalev to tautu pie Moše, un sacīja: "Paceldamies pacelsimies, un iemantosim to, jo vareni, vareni spēsim tai!"
31 Bet ļaudis, kas pacēlās (kopā) ar viņu sacīja: "Nespēsim pacelties pie tās tautas, jo stiprāks viņš par mums." ( Ivritā vārds עָם am – tauta, ir vīriešu dzimtē, tādēļ tulkojuma beigu frāze latviešu valodā liekas aplama.
Vēl – panta pēdējo vārdu מִמֶּנּוּ mimenu, var iztulkot arī viņu. Ar to domājot Visuaugsto.
Parastajā – pšat līmenī “knnaana tauta stiprāka par mums”, bet midrašs skaidro padziļināti.
Vārdus כִּי־חָזָק הוּא מִמֶּנּוּ ki hazak hu mimenu midrašs skaidro “knaana tauta stiprāka par Viņu” - t.i. “stiprāka par Dievu”. Tas ir analoģiski pozīcijai “Valsts stiprāka par tautu” – tieši šāda bija daudzu reliģiozu, anti-cionistisku ebreju grupu pozīcija 20. gadsimtā. T.i. “dzīves kaislības brīvā zemē cilvēku aizvedīs prom no reliģiskām vērtībām, - šī zeme ir tik milzīgs izaicinājums, ka mēs ar to netiksim galā.”
Tāda pozīcija ir zināma jēga: izlūki domāja, ka labāk tautu atstāt “sterilā” tuksnesī, mācību iestādē, reliģiozas autoritātes uzraudzībā, ka tikai nebūtu jāsaskaras ar politiskiem un morāliem izaicinājumiem brīvā Israēla zemē. Viņi vēlas dzīvot stingri noteiktos rāmjos, jo baidās no dabīgas brīvas dzīves. Tomēr Dievišķais mērķis nav tajā, lai ebreji tikai mācītos Toru ješivā – bet tajā, lai realizētu savu potenciālu Israēla zemē. Izlūku secinājumi bija loģiski, bet pēc savas būtības nepareizi. (P.Polonskis.)
Информация по комментариям в разработке