Vairākas vides organizācijas ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, aicinot ar apturēt Zemkopības ministrijas (ZM) virzītos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā.
Oktobrī ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus divos noteikumos – par koku ciršanu mežā un par meža inventarizācijas un meža valsts reģistra informācijas apriti. Lai arī tie formāli virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču, kā ReTV pauda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, noteikumos ieslēpti grozījumi, kas faktiski veicinās plašāku mežu izciršanu un tam būs negatīva ietekme uz vidi. “Lielā daļa mežu šobrīd maksimāli pieļaujamais kailcirtes, maksimāli pieļaujā kailcirtes platība, kur ir divi hektāri, tas tiktu palielināts uz pieciem hektāriem. Tāpat tiek atcelta norma, ka nedrīkstētu vienā nogabalā būt blakus divas kailcirtes, kas kopā veido lielāku nekā pieļaujamo kailcirtes platību. Tātad – jau uzreiz tiek iestrādāts arī caurums, kas ļauj neievērot maksimālo kailcirtes lielumu, no otra gala vēl ir tas, ka līdz šim vēl mēs runājam par izlases cirtēm, kur ir pieļaujami līdz 0,2 hektāri lieli atvērumi, tagad arī tur tiek grozīts, ka tagad jau pushektāru atvērumu mēs vispār neuzskatīsim par kailcirti.”
Grozījumi paredz ne tikai plašākas kailcirtes, bet arī jaunāku mežu nociršanu, paplašinot tvērumu, kādi meži tiek atzīti par neproduktīviem. Ja, piemēram, priežu, bērzu mežu par neproduktīvu šobrīd var atzīt pēc 70 gadu sasniegšanas, kas ir bērzu ciršanas vecums, tagad to par neproduktīvu varēs atzīt jau pēc 40 gadu sasniegšanas. Viesturs Ķerus pauž bažas arī par to, ka ZM par samazinātiem galvenās cirtes caurmēriem šobrīd iet pa to pašu ceļu, kurš iepriekš beidzās Satversmes tiesā. “Tādā ļoti viltīgā veidā ZM ir atnākusi arī atpakaļ pie tiem pašiem samazinātiem caurmēriem, ko mēs sekmīgi apstrīdējām Satversmes tiesā. ZM gan nav vienkārši grozījusi to, ka varētu cirst tievākus kokus, bet te ir viena no lietām, kas slēpjas meža inventerizācijas noteikumos, tātad – meža valsts reģistrā pieļaujamā novirze informācijai par meža caurmēru ir 20%,kKas lielākoties nozīmē, ka tas samazinātais caurmērs būs kļūdas robežās no tā, kas ir šobrīd atļautais.”
Dabas aizsardzības organizācijas aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu nodrošināt, ka viņas vadītajā valdībā tiek ievērots tiesiskums un ka būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos nav pieļaujams virzīt, kamēr, iesaistot visas ieinteresētās puses, nav pieņemtas Meža nozares pamatnostādnes, kurām būtu arī veikts objektīvs ietekmes uz vidi novērtējums.
Foto: Freepik; ilustratīvs
Информация по комментариям в разработке