ReTV: Ar Spānijas kailgliemezi ir jācīnās gudri

Bieds dārzu un zemju īpašniekiem – Spānijas kailgliemezis, kas ir invazīva suga, turpina vairoties. Cīņa ar tiem aizvien prasa lielas pūles. Turklāt tie visai labi pielāgojušies Latvijas klimatam. Pašvaldībās rīko gan šo kaitēkļu lasīšanas talkas, gan pielieto arī citas metodes. Dabas aizsardzības pārvaldē norāda – ar Spānijas kailgliemezi ir jācīnās gudri un atslēgas vārds ir zināšanas.

Ne vien piemājas dārzos, bet arī citviet pilsētā – arī Sigulda ir starp tām pašvaldībām, kur turpina izplatīties Spānijas kailgliemeži. Lai pret kaitēkli cīnītos, te liek lietā vairākas metodes. Tā kā pirms diviem gadiem pilsētā izbūvēja dārzu un parku atkritumu kompostēšanas laukumu, kur ar augu atliekām nonāk arī Spānijas kailgliemezis, viena no metodēm, kā ar to cīnīties, ir mehāniska zaļās masas sasmalcināšana. Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste Maija Kovāča: “Tad arī kompostēšanas process pats par sevi kontrolējot to temperatūru, iekšā tajās starpās ir karstums ap 70 grādiem, kas arī iznīcina oliņas un arī gliemežus. Tiem gliemežiem, kas tomēr atraduši ceļu ārā no komposta kaudzes, mēs par tiem arī parūpējām. Uzbūvējām elektrisko žodziņu visapkārt laukumam, lai gliemeži nevar aiziet.”

Pašvaldība sākusi kaisīt arī limacīdu, kas ir ēsmas granulas. Tās nav kaitīgas cilvēkam un dzīvniekam, bet ir kaitīgas gliemežiem. Arī Talsu novada pašvaldība limacīda granulas izvēlējusies kā vēl vienu metodi cīņā ar Spānijas kailgliemežiem. Iepriekšējos gadus pašvaldība organizēja arī talkas, kurās iedzīvotāji piedalījās gliemežu lasīšanā. SIA “Janvāri” valdes priekšsēdētāja Ieva Bērziņa: “Vairākas gadus kaisot gliemežiem granulas, redzam, ka tajās vietās, kur tiešām tiek gan kaisīts, gan arī vēl, ja iedzīvotāji piedalās fiziski gliemežu salasīšanā, cīņa paliek labāka, mazāk to gliemežu. Ja neveic šo cīņu, tad tiešām tā savairošanās notiek ļoti ātros tempos un parādās jaunas vietās.”

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Santa Rutkovska: “Es laikam teiktu neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldība, vai privātais zemju īpašnieks. Ar Spānijas kailgliemezi ir jācīnās gudri. atslēgas vārds ir zināšanas. Lai iespējami labi veiktos mūsu izskaušanas sekmes, šī suga mums iespējami labi ir jāpazīst.”

Dažādos veidos ar augiem nelabvēlīgo gliemezi cīnās arī iedzīvotāji savos dārzos. Tos gan lasa, gan liek sālsūdenī, veido aizsargbarjeras un lamatas, arī izmanto preperātus viņu indēšanai, tāpat arī izmanto Indijas skrējējpīles. Sociālajos medijos nereti var arī lasīt ierakstus, ka cīņa ar kaitēkli ir nemītīga. Bērziņa: “Mēs esam dzirdējuši arī, ka cilvēki dara tā, ka savus gliemežus aiznes uz mežu, izber prom no sava dārza. Bet tā ar viņiem nevar darīt, viņus arī nevar šķaidīt, īpaši vasaras otrā pusē. Viņus saspiežot, oliņas jau turpat paliek, un ir liels risks, ka ar, piemēram, skrējēju zolēm tās tiek pārnestas citām vietām.”

Lai ar Spānijas kailgliemezi cīnītos valsts mērogā, būtu nepieciešams to iekļaut invazīvo sugu sarakstā. Taču šobrīd Latvijā ir tikai inazīvo augu sugu saraksts, bet nav invazīvo dzīvnieku sugu saraksta. Lai to varētu izdarīt, ir jāveic grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Augu aizsardzības likumā. Darbs notiek, process uz priekšu virzās, bet gliemeža ātrumā.