Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kas tālāk notiek ar izlietotajām šampūna pudelītēm vai vates iepakojumiem pēc tam, kad tie tiek izmesti konteinerā? Šodien mēģināsim noskaidrot šo atkritumu tālāko ceļu.
Dzeltenais plastmasas konteiners ir šo atkritumu pirmā pietura. Kopā ar citiem plastmasas izstrādājumiem, ko dzeltenajos konteineros sametuši jēkabpilieši, polietilēna iepakojumi vispirms tiek nogādāti SIA “Vidusdaugavas SPAAO” atkritumu šķirošanas stacijā, kur tie tiek pāršķiroti, sagrupēti un sagatavoti transportēšanai uz pārstrādes uzņēmumiem. Tālākais ceļš atšķiras atkarībā no plastmasas veida. Zema blīvuma un augsta blīvuma polietilēna iepakojumi ceļo uz Olaini.
Olainē – industriālajā zonā, kur notiek aktīva ražošana dažādās jomās, notiek arī plastmasas pārstrāde. Uzņēmumā SIA “Nordic Plast” tiek pārstrādāta plastmasa ne tikai no Jēkabpils, bet arī citām Latvijas vietām, arī no ārvalstīm. Uzņēmuma direktors Andris Trumars stāsta: “Mēs pārstrādājam gadā aptuveni 13 līdz 14 tūkstošus tonnu ievestās, sašķirotās plastmasas. Pie mums nonāk plastmasas iepakojuma maisiņi, lauksaimniecības maisi, logu šķidrumu un šampūna pudelītes u.tml.. No Latvijas mums atnāk aptuveni 35 līdz 40 procenti no tā visa, ko mums vajag, pārējo mēs iepērkam no visas pārējās Eiropas. Iesim paskatīties ražošanas procesu!”
Pirms mēs dodamies iekšā, mums liek uzvilkt speciālus apavus un arī drošības vestes, jo drošība šeit ir pirmajā vietā.
Atkritumu daudzums, kas stāv ražotnes noliktavā un gaida savu kārtu otrās dzīves sākumam, ir iespaidīgs. Andris Trumars rāda vienu no ķīpām: “Šeit ir standarta krāsainā plēve, kas nāk no dzeltenajiem konteineriem un pēc tam sašķirota šķirošanas centrā. Šādu plēvi pārstrādājot, sanāk pelēcīgas granulas, ko simtprocentīgi izmanto atkritumu maisu ražošanā.”
Pirmajā pārstrādes posmā materiāls tiek vēlreiz pāršķirots. To dara darbinieki ar rokām, un uzņēmums tādā veidā nodrošina kvalitatīvu gala produktu bez nederīgiem piemaisījumiem. Tālāk polietilēns tiek mazgāts un ižzāvēts, pēc tam ļoti smalki sasmalcināts. Plēves pārslas ekstrūderī tiek pārvērstas granulās. Skaidro Andris Trumars: “Tas jau ir mūsu gala produkts – granulas, kuras mēs pildām maisos. No granulām pēc tam atkal ražo jaunus maisiņus un celtniecībai dažādas caurspīdīgas lietas.”
Jaunu produktu ražošana no granulām Latvijā gandrīz nemaz nenotiek. Granulu noieta tirgus ir Vācija, Francija, Nīderlande, Čehija, Itālija, Lietuva, Igaunija un citas valstis, kurās no tām tiek ražotas jaunas kosmētikas pudelītes, atkritumu maisiņi un citi izstrādājumi. Pirms pārdošanas klientiem produkts tiek pārbaudīts nelielā laboratorijā, izmantojot plēves pūšanas iekārtu. “Mēs skatāmies, cik laba kvalitāte ir sanākusi un vai nevajag kaut ko koriģēt ražošanas procesā vai pašā receptē, lai gala produkts atbilstu klientu vajadzībām,” stāsta un rāda Andris Trumars. “Šeit var redzēt visus produktus, kurus mēs ražojam. Šīs, piemēram, ir šampūna pudelītes vai logu mazgājamo līdzekļu kanniņas, kad tās sasmalcinātas un nomazgātas. Tādas tās liek iekšā ekstrūderī. Gala rezultātā mums ir granulas, kuras izskatās šādi. Tās ir iekrāsotas melnā krāsā, jo tāda ir klientu vajadzība, bet tas ir gala rezultāts.”
Kamēr SIA “Nordic Plast” uz pārstrādi virza dažādus polietilēna iepakojumus, tepat Latvijā – rūpnīcā “PET Baltija” – tiek pārstrādātas PET pudeles. Arī tās ražotnē nonāk no visas Latvijas, bet, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pārstrādes procesu, ar Latvijas tirgu ir par maz, tādēļ aptuveni 97 – 98 procenti materiāla tiek iepirkti no citām valstīm. Arī pārslās un granulās pārstrādātais PET iepakojums Latvijā netiek izmantots gandrīz nemaz. Teju visa produkcija nonāk ārvalstīs, kur no pārslām un granulām tiek ražoti atkal jauni produkti.
Atkritumu atkārtota izmantošana, protams, ir labāka videi nekā izmešana dabā, bet mūsu planētai vēl draudzīgāka rīcība būtu atkritumu samazināšana līdz minimumam. Vēloties pievērst sabiedrības uzmanību šim domāšanas veidam, biedrība “Vides iniciatīvu centrs” īsteno NVO fonda projektu “Mainīt attieksmi: soli pa solim zero waste virzienā”. Zero waste – tas ir bezatkritumu dzīvesveids. Iesaistīšanās atkritumu šķirošanā ir tikai pirmais solis uz šādu attieksmi sabiedrībā. Lai sniegtu iedzīvotājiem izpratni par atkritumu šķirošanu un tās nozīmi, top sižetu cikls. Šis ir otrais sižets, bet tuvākā mēneša laikā paredzēti vēl divi – veltīti atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmai.
Video sērijas izveide notiek projekta “Mainīt attieksmi: soli pa solim zero waste virzienā” ietvaros, līguma Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/006/47. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Sandra Paegļkalne
Информация по комментариям в разработке