Līvānu katoļu draudzes priesteris Juris Zarāns par Lieldienu nozīmi

Tuvojoties Lieldienām, Līvānu katoļu draudzes priesteris Juris Zarāns tikās ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu šo svētku nozīmi un lai veicinātu labāku izpratni par Lieldienām no kristietības viedokļa. Viņš uzsvēra, ka Lieldienās, tāpat kā jebkuros citos svētkos, ir svarīgi ne vien pasīvi piedalīties dievkalpojumos, bet klausīties un mēģināt izprast: „Ļoti daudziem cilvēkiem, kas piedalās ārējos rituālos, tas paliek tikai elkdievības formā. Dievs paliek kaut kas abstrakts, tāls un neizprotams. Viņi visu pasākuma laiku nostāv un aiziet. Lai izprastu un lai izdzīvotu Lieldienas, ir aktīvi jāpiedalās.”

Priesteris skaidro, ka Lieldienas ir stāsts par Dieva ceļu pie cilvēka, sākot no radīšanas brīža un beidzot ar augšāmcelšanos, stāsts par cilvēka dvēseles nemirstību, par mūžīgo dzīvību: „Lieldienās vajadzētu aizdomāties par to, kā es vērtēju savu dzīvību un kā es izmantoju šo dāvanu, to, ka esmu radīts, ka esmu cilvēks, ka man ir dota iespēja būt šeit, virs zemes. Tā ir svarīga vērtība, jo Lieldienas apsola mūžīgo dzīvi un augšāmcelšanos.”

Katram ir savas domas par Lieldienām un savas svētku svinēšanas tradīcijas.

Pasākuma apmeklētāja Vija Reinholde stāsta: „Mēs greznojam māju, mēs greznojam apkārtni. Parasti es taisu dinozaurus ceļa malā par godu Lieldienām, un tie tur atrodas visu gadu. Lieldienas ir arī ģimenes svētki. Sabrauc visi ģimenes locekļi un radi, kopā pie galda pasēžam. Un kā rituāls mums ir arī baznīcas apmeklējums.”

Ilze Vaivode stāsta: „Lieldienu tradīcijas kopš bērnības man saistās ar baznīcu, ar tādu īpašu gaidīšanas un dzimšanas sajūtu. Tie ir tādi svētki, ar kuriem vismaz man iekšēji sākas jaunais gads.”

Līga Vērdiņa skaidro: „Vārds Lieldienas krievu valodā ir „pasha”, un, ja lasām evaņģēlijos, ir “Pasā svētki”, kas aizsākās tad, kad Dievs izveda savu tautu no Ēģiptes verdzības. Tas ir interesanti. Ja mēs to sasaistām ar kristietību, tad tas ir tas notikums, kad cilvēks it kā nomirst un sāk jaunu dzīvi kopā ar Dievu.”

Kristīne Jaudzema stāsta: „Klausoties priestera Jura Zarāna teiktajā, esmu sapratusi to, ka Lieldienu laiks ir atgriešanās laiks. Es pagaidām esmu ceļā uz to. Mēs ar ģimeni uz baznīcu neejam, mēs šos svētkus pavadām mājās – krāsojam olas, kopā ar bērniem rīkojam dažādas aktivitātes – olu meklēšanu, zaķu meklēšanu. Pirms Lieldienām vācam dažādus zariņus, sūnas, lapiņas, veidojam Lieldienu kompozīcijas un vienkārši esam kopā visa ģimene.”

Ir atšķirīgas gan Lieldienu svinēšanas tradīcijas, gan šo svētku nozīme. Citiem tā ir aizdomāšanās par Dievu un par Viņa nozīmi mūsu dzīvē, citiem – pavasara sākums, bet patiesībā Jēzus Kristus augšāmcelšanās un dabas mošanās no ziemas miega nav savstarpēji pretrunīgi notikumi, tikai svarīgi tos nejaukt kopā.

Juris Zarāns stāsta: “Gan kristīgā tradīcija, gan tautas mantojums var savīties, tas nenostājas viens pret otru. Bet es esmu pret, ka kaut kādām dabas parādībām, piemēram, pavasara saulgriežiem vai kaut kādam tautas mantojumam, mēs piešķiram reliģisku noskaņu. Ja tam sāk piešķirt reliģisku pieskaņu, teiksim, dievišķojot pavasara saulgriežus, tad tas ir slikti.”

Priesteris Juris Zarāns aicina cilvēkus Lieldienās kaut uz mirkli apstāties un atpūsties no ikdienas straujā dzīves ritma un pārdomāt, ko katram no mums nozīmē Dievs. Priesteris uzsver, ka svarīgi ir veidot tādas attiecības ar Dievu, kurās Dievs ir līdzvērtīgs partneris cilvēka dzīvē.

Sandra Paegļkalne