Apbalvo Gada lauksaimnieku 2019

Pasaules Dabas Fonds ik gadu organizē konkursu “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”. Konkursa titulam no Latvijas šogad tika izvirzīts Rihards Kadirovs – lauksaimnieks no Salas novada. Lai gan starptautiskā mērogā viņš balvu nesaņēma, Latvijā Rihards Kadirovs ir konkursa uzvarētājs, pateicoties inovatīvai saimniekošanas metodei.

Lai godinātu Gada lauksaimnieku 2019, Riharda Kadirova saimniecībā “Jaunozoli” viesojās gan Pasaules Dabas Fonda, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji. Apbalvojumu lauksaimnieks saņēma par bezaršanas metodes izmantošanu, kas samazina barībvielu noplūdi Latvijas ūdeņos. Tas arī ir galvenais konkursa mērķis, skaidro Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāj Magda Jentgena: “Konkurss ir par Baltijas jūru, jo mēs visi zinām, ka lauksaimniecībai ir ietekme uz vidi. Un šajā reģionā ir diezgan liela ietekme tieši uz Baltijas jūru. Mēs meklējam tieši tos lauksaimniekus, kuri veic praksi, lai mazinātu šo barībvielu noplūdi.”

Bezaršanas metode jeb “strip-till”, kā to sauc angliski, ir augsnes apstrādes veids, kad zeme netiek arta, bet gan tikai irdināta šaurās joslās. Tādēļ arī Riharda Kadirova lauki pirms ziemas sezonas ir zaļi vai dzelteni nevis brūni. Lauksaimnieks uzsver, ka tas veicina biomasas veidošanos: “Jo vairāk biomasas mēs izaudzējam uz lauka, jo vairāk oglekļa tiek absorbēts augsnē. Tā ir tā būtiskā atšķirība, ka daba strādā mūsu vietā. Mums nav jāirdina augsne. Sliekas ir tās, kas visu šo organisko materiālu pārstrādā un veido struktūru.”

Šādā veidā tiek ne tikai samazināta ogļskābās gāzes emisiju ietekme uz vidi, bet arī stiprināta kultūraugu spēja pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem. Rihards Kadirovs, kurš tagad uzsācis jau piekto sezonu ar minimālo augsnes apstrādi, novērojis gan to, ka raža ir labāka pat nelabvēlīgos laika apstākļos, gan to, ka šī metode ir arī finansiāli izdevīgāka, jo prasa mazāk darbaspēka un tehnikas, kā arī mazāk minerālmēslu. 2015.gadā sākot lietot “strip-till” metodi savā saimniecībā, Rihards Kadirovs bija viens no pirmajiem Latvijā šajā jomā. Tagad viņš dalās pieredzē arī ar citiem lauksaimniekiem. “Rihards vairs nav vienīgais cilvēks, kurš ar to nodarbojas,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. “Mums ir projekts, kurā iesaistīts arī Rihards. Zemgalē ir septiņas saimniecības, kurās mēs mēģinām ieviest šo tehnoloģiju.”

Lauksaimnieks nenoliedz, ka nezāļu iznīdēšanai lieto glifosātu, bet uzsver, ka tas ir daudz mazāk kaitīgs videi nekā citi herbicīdi, turklāt šī glifosāta patēriņš saimniecībā ir samazinājies, jo bezaršanas metode pati par sevi samazina nezāļu izplatību.

Sandra Paegļkalne