Motociklu parādes brauciens pa Jēkabpils ielām šogad bija īpaši iespaidīgs, jo dalībnieku skaits bija vēl lielāks nekā pagājušajā Moto festivālā. Ja iepriekšējā reizē – 2015.gadā uz pasākumu bija ieradušies aptuveni 400 motociklistu, tad šogad dalībnieku skaits sasniedza 500. Pārstāvētas bija ne tikai dažādas Latvijas vietas, bet arī Lietuva un Igaunija.
Pēc parādes brauciena motociklisti pulcējās Krustpils saliņā, kur varēja satikt domubiedrus un iegūt jaunus kontaktus. Līvānu motokluba “Quercus” viceprezidents Aldis Usāns saka: “Tas ir ļoti jauks pasākums savam un apkārtējo priekam. Savukārt motoklubs ir veids, kā veicināt moto attīstību visā Latvijā. Motocikls ir daudz ekoloģiskāks transportlīdzeklis par automašīnu. Un vēl svarīga ir kopā būšana.”
Festivāla dalībnieki uzsver – “mocis” – tas ir dzīvesveids. Siguldietis Jānis Dukaļskis no motokluba “Livonia” saka: “Tās sajūtas ir labākas nekā ar mašīnu. Tu jūti smaržas, galu galā arī smakas. Man ir grūti raksturot, bet tas ir kaut kas tāds, kā nav, braucot ar mašīnu.”
Motociklu par savu transportlīdzekli izvēlas arī daudzas daiļā dzimuma pārstāves. Festivāla dalībnieku vidū ir arī pārstāves no motoskolas “motomeitenes.lv”, ko vada Lelde Peleģe – Vēvere: “Tā ir mana dzīve. Man patīk, es ikdienā mācu cilvēkus braukt ar “moci” un arī pati braucu. Ja ilgāku laiciņu darba dēļ nesanāk izbraukt, tad, uzkāpjot uz motocikla un izbraucot kaut vai uz divām stundiņām, ir super, tad var dzīvot tālāk.”
Lelde uzsver – stereotips, ka ar “močiem” brauc tikai vīrieši, sen vairs nav aktuāls: “Šogad vienu brīdi pat bija tā, ka man uz apmācībām bija vairāk meiteņu nekā puišu. Jā, uz ielām mēs redzam vairāk puišu, bet meitenēm arī patīk braukt ar “moci”. Meitenēm galvenais, braucot ar “moci”, ir nezaudēt sievišķību, tāpēc mēs savā apvienībā mēģinām to “odziņu” atstāt.”
Moto festivālā varēja sastapt gan dalībniekus, kuriem vienkārši patīk braukt ar motociklu, gan tādus, kuriem tas jau kļuvis ne tikai par pārvietošanās, bet arī par ceļošanas veidu. Tā tas ir arī Sondoru ģimenei no Jelgavas. Motokluba “Zemgaļu leģions” prezidents Edgars stāsta: “Man laikam bija 13 gadi, kad man bija pirmais “mocis”. Tas ir apmēram pirms 30 gadiem.” Edgara sieva Ingrīda piebilst: “Es pievienojos tā, ka mani netīšām paņēma līdzi.” Edgars teic, ka sākumā nav ticējis, ka sievai iepatiksies, bet viņa pārliecinoši atbild: “Iepatikās!”
Pāris ar motociklu ir apceļojis daudzas pasaules valstis. Ingrīda stāsta: “Amerika ir izbraukta, mums ir draugi zviedri, viņi brauc pie mums, mēs pie viņiem. Drusku esam bijuši Krievijā, vēl esam izbraukājuši Vāciju, Poliju... lielāko daļu Eiropas. Tu esi kopā ar dabu, tu jūti visu, kas tev notiek apkārt, tas nav tā, kā sēdēt uz četriem riteņiem. Un vēl ir svarīgi – būt divatā kopā. Un kā tev?” Ingrīda vaicā vīram. Edgars ar humoru atbild: “Zināms balanss aizmugurē ir vajadzīgs, jā.” Abi smejas, tad Edgars turpina: “Tu par mušām aizmirsi pieminēt. Latvijā kukaiņu netrūkst. Tas arī ir zināms kaifs – noķert kādu mušu. Ir forši!”
Krustpils saliņā festivāla dalībniekus gaidīja dažādas interesantas aktivitātes, piemēram, tradicionālā sacensība ar cīsiņiem. Tāpat dienas gaitā norisinājās citas sacensības ar un bez motocikliem, bērni varēja izpriecāties piepūšamajās atrakcijās, savukārt vakara programmā bija dažādu mūzikas grupu uzstāšanās, nakts šovs, uguņošana un balle līdz rīta gaismai. Festivāla organizators Roberts Grinšpons no Jēkabpils motokluba “Brīvības gari” pauž gandarījumu par pasākumu un teic, ka viss izdevās, kā iecerēts, arī dalībnieki ir apmierināti ar festivālā pavadīto laiku.
Sandra Paegļkalne
Информация по комментариям в разработке