Vidzemē: Gulbenes novadā ir 24 audžuģimenes un 25 aizbildņi

Lai teiktu paldies vārdus cilvēkiem, kuri veic aizbildnības pienākumus un uzņēmuši savās ģimenēs bērnus, kuri palikuši bez vecākiem, jau otro gadu Gulbenes novadā tiek rīkots pasākums “Atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm”. Gulbenes novada bāriņtiesas vadītāja Saulcerīte Incdričeva par pasākuma norisi stāsta: “Mūsu mērķis ir arī iedrošināt un rosināt citas ģimenes, kas varbūt kādreiz dzīvē ir iedomājušās, ka varētu kādam bērnam palīdzēt. Ņemot vērā to, ka likumdošana pietiekami bieži mainās, domāju, ka iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, ka līdz viņiem nonāk informācija, kādas ir būtiskākās izmaiņas tajās iespējas, kur valsts un arī pašvaldība var palīdzēt, atbalstīt ar dažādiem pabalsta veidiem”

Gulbenes novadā ir 24 audžuģimenes un 25 aizbildņi. Pasākumā bija vairākas izzinošas lekcijas un informācija par pabalsta iespējām sadzīves preču iegādei un ikdienas dzīves uzlabošanai, kā arī papildu atbalsta veidu, kas iespējams jauniešiem sasniedzot 18 gadu vecumu. “Viņi varēs pretendēt uz pabalsta veidu finanšu pratībā un uz mentora atbalstu vai uz izglītojošām grupām. Bērni bāreņi nevarēs saņemt tikai šo pabalsta veidu, kas ir finanšu pratībā, bet viņam būs jābūt vai nu mentora pakalpojumam vai nu jāpiedalās izglītojošajās grupās. Šo atbalsta veidu varēs saņemt līdz 21 gada vecuma vai līdz 24 gadiem, ja šis bērns turpina mācīties,” norāda Gulbenes novada pašvaldības Sociālā darba un sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva.

Šogad pasākuma apmeklētāji tikās Vecgulbenes muižā, kur ģimeniskā gaisotnē uzzināja ne tikai par būtiskām aktualitātēm, bet arī dalījās pieredzē.Viens no iedvesmas stāstiem ir Šēperu ģimenei, kas pirms teju divdesmit gadiem neparedzamas dzīves situācijas dēļ kļuva par aizbildņiem. Laika gaitā ģimenisku atbalstu daudziem bērniem snieguši esot arī krīzes audžuģimenes statusā. Inese Šēpere par audžuvecāku lomu: “Kā vīrs saka, reizēm ir tik komiskas situācijas, ka, ja viņš būtu rakstnieks, par to uzrakstītu grāmatu. Bet tas ir laikam jau kļuvis par dzīvesveidu, un mēs neizjūtam, ka tie būtu sveši bērni. Cenšamies dot, ko jau paši protam. Galvenais jau bērniem trūkst sadzīves prasmju. Un tas ir tas, kas visvairāk nepieciešams, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi.

Pasākumā aktualizētie jautājumi saistībā ar audžuģimenes statusu, sniedz atbalstu ne tikai esošajiem aizbildņiem un audžuģimenēm, bet arī aicina ikvienu izvērtēt iespējas kļūt par audžuģimeni.