Ieva Kalniņa “Starpkaru perioda literārie grupējumi – zaļvārnieši un trauksminieki”

19. oktobrī Anšlava Eglīša ekspozīcijā, Anšlava Eglīša ielā 5, Inciemā, notika cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieci Ievu Kalniņu, kura uzstājās ar priekšlasījumu “Starpkaru perioda literārie grupējumi – zaļvārnieši un trauksminieki”.

Starpkaru Latvijas Republikas literārās dzīves rosība guva izpausmi dažādu biedrību, organizāciju un literātu grupu darbībā, gan oficiāli dibinātu, gan pašiniciatīvas radītu. Starp tām bija arī mākslinieku un literātu veidotā “Zaļā vārna” (1925–1939) un jauno dzejnieku lolojums “Trauksme” (pagājušā gadsimta 20. gadu beigas un 30. gadu sākums). Kas mudināja dzejniekus, rakstnieku un māksliniekus apvienoties? Kur viņi smēlās iedvesmu? Kāds bija viņu darbības mērķis? Kādas izpausmes ieguva viņu radošā enerģija un, nenoliegsim, arī ambīcijas? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes “Rītā ar literatūrzinātnieku”.

Dr. philol. Ievas E. Kalniņas zinātniskās intereses saistītas ar latviešu dzejas vēsturi starpkaru periodā, atsevišķu dzejnieku dzīves un daiļrades izzināšanu, dzejas tekstu analīzi, tekstoloģiju. Vairāku rakstu krājumu sastādītāja (“Latviešu rakstnieku portreti”, “Poētika tuvplānā: Viena dzejoļa analīzes antoloģija”, “Mūsdienu literatūras teorijas”, kopā ar Kārli Vērdiņu). Sastādījusi Ārijas Elksnes un Veronikas Strēlertes Rakstus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Video - Edgars Semanis