“Es gribu dabiskas dzemdības ar epidurālo”: saruna par cerībām, vilšanos un atbildību dzemdībās.

Pasākums norisinājās Sarunu festivālā LAMPA 2020.
👉 Rīkotāji: Biedrība ģimenes atbalstam "Tēvi" un Latvijas Dūlu apvienība sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu un Latvijas Vecmāšu asociāciju
👉 Piedalās: Līna Gotauta, dūla, studē vecmātību; Līga Priede, vecmāte – spridzeklis

“Esot jāraksta dzemdību plāns. Ko tur saplānot? Es gribu “dabiskas” dzemdības. Gribu, lai vīrs ir klāt un palīdz. Un vecmāte lai ir jauka, mierīga un nekliedz un pasaka, kas man ir jādara. Gribu, lai varu izvēlēties pozas. Ja nevarēšu izturēt, esmu gatava arī atsāpināšanai. Vīrs teica, ka varbūt netiks darba dēļ.

Bet gan jau būs labi! Visas taču piedzemdē — piedzemdēšu es arī.”

Dzemdības ir mazliet kā uzkāpšana Everestā. Lai cik laba būtu atbalsta komanda, virsotne katram ir jāsasniedz pašam. Un arī atbildība ir jāuzņemas pašam.