Скачать или смотреть Pirmo reizi Subatē tiks pasniegta koka arhitektūras balva "Goda zīme"

Subates pilsētu pašā Lietuvas pierobežā dzejnieks Imants Ziedonis savulaik nosaucis par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Viņa minētais neparastais pilsētas gars ir tās mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malām. Tā veidojusies laikā no 16. līdz 19. gadsimtam. Tā kā Subate ir daudznacionāla pilsēta, katra no tautām ienesa savu akcentu pilsētbūvniecībā, ko var redzēt arī dažādajos logu rāmju griezumos, slēģu formās, durvīs un lieveņos. Skaisti grebtas logu ailes un slēģi ir vecticībnieku mantojums. Divās ielās saglabājušies arī senā bruģētā ceļa posmi.
Pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Diemžēl līdz mūsdienām senākā laika koka apbūve ir zaudējusi daļu savas vēsturiskās vērtības. Tam par iemeslu ir gan padomju iekārtas, gan arī mūsdienu privātīpašnieku nesaudzīgā attieksme pret kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu.
Pirms 15 gadiem tika izveidots buklets par Subates vēsturiskā centra koka arhitektūru. Kopš tā laika daudzas ēkas jau ir zudušas. Daļa ēku ir pārbūvētas, zaudējot savu vēsturisko nozīmību, daudzas pamazām iet bojā laika zoba skartas, tikai daži īpašnieki cenšas saglabāt ēku pirmatnējo izskatu, to nedaudz uzlabojot un uzspodrinot. Lai godinātu šos ēku saimniekus un mudinātu arī citus pievērst uzmanību seno ēku saglabāšanai, Subatē pirmo reizi šogad tiks pasniegta pilsētas koka arhitektūras balva “Goda zīme”.
Subates kultūras un tūrisma darba organizatore Gunta Okmane atzīst, ka ideja par goda zīmes izveidi nākusi no tūristiem, kuri apbrīno seno koka apbūvi un ierosināja godināt iedzīvotājus, kas cenšas saglabāt kultūrvēstures vērtības, apsaimniekojot savas ēkas. Tā arī radās ideja rīkot konkursu un jau pērn izveidota pati balva.
Daudzas koka ēkas Subatē ir pamatīgi nolaistas, viena no tām ir ēka Domes ielā, kas agrāk bijusi ebreju bodīte. Daļa ēkas ir apdzīvota, otrai ēkas daļai jau sašķiebies jumts. Gunta prāto, ka sadarbībā ar ebreju kopienu varētu šo ēku atjaunot un ar laiku tajā izveidot ebreju muzeju. Kādreiz ēka ir bijusi ļoti skaista. Par to liecina greznās logu ailes. Gan šai, gan citām ēkām logu apmales rotā izgrebtas saulītes, kas kalpoja kā aizsardzības zīmes. Kāda cita ēka ievērojama ar sirsniņu rotājumu logu ailē, tādi esot tikai šai vienīgajai mājai.
Subatē jau iepriekš rīkoti plenēri, kuru laikā mākslinieki ir gleznojuši seno koka apbūvi. Viena no šo plenēru dalībniecēm jelgavniece Inta Paulsone kļuva par goda zīmes autori. Pirmajam konkursam ir izgatavotas desmit goda zīmes, kuras paredzētas piestiprināšanai uz mājas fasādes. Zīme simboliski ataino seno logu ar sešām rūtīm, kurās spoguļojas Sēlijas karoga krāsas.