Ir otrdienas pēcpusdiena. Salagrīvas vidusskolā uz latviešu valodas nodarbību savā klasē pulcējas ukraiņu tautības skolēni. Viņi tikko atgriezušies no ekskursijas uz Cēsīm, un nu skolotāja Irīna Smirnova bērniem sagatavojusi divas viktorīnas ar jautājumiem par latviešu valodu un gramatiku, ietverot dažādus mācību priekšmetus. Piemēram, viens no jautājumiem sociālajās zinībās - jānosauc pēc iespējas vairāk profesiju, un skolēni cītīgi arī sauc - policists, ārsts, celtnieks, santehniķis un citas.
Šobrīd Salacgrīvas vidusskolā mācās 17 ukraiņu tautības skolēnu. Daļa bērnu šeit dzīvo jau gandrīz divus gadus - kopš viņu dzimtenē sākās karš. Skolēni ir vecumā no trešās līdz desmitajai klasei, un mācības viņi apgūst lielākoties kopā ar latviešu vienaudžiem. “Ir pamatpriekšmeti, kuros viņiem ir atbalsta personāls, padagoga palīgs, ir mācību priekšmeti, kuros viņi mācās kopā ar klasi un ir kopā ar saviem pedagogiem un arī Ukrainas tiešsaistes skolā viņi mācās, un papildus vēl arī trenējas basketbolā,” mācību procesu raksturo Salacgrīvas vidusskolas direktore Sanita Strauberga, piebilstot “Sekmes būtībā ir labas, bet protams, tas arī ļoti liels papildus darbs no pedagogiem, jo tas ir sarežģīts darbs, tā ir pilnīgi citādāka metodika.”
Viens no galvenajiem uzdevumiem bija palīdzēt skolēniem apgūt latviešu valodu - ne tikai saziņas līmenī, bet gan tā, lai viņi spētu sekot līdzi mācībām. Gādību par to uzņēmusies angļu un krievu valodas skolotāja Irīna Smirnova. “Diemžēl Latvijā mums pagaidām nav izstrādāti materiāli, kas ir paredzēti, lai latviešu valodu varētu apgūt tik jauni cittautieši un pēc tam mēģinātu iekļauties latviešu valodas plūsmā, tāpēc visus materiālus nācās izstrādāt katrai stundai.”
Divus mēnešus - oktobrī un novembrī - skola iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrijas un novada pašvaldības atbalstītā programmā, lai palīdzētu Ukrainas bērniem un jauniešiem iejusties Latvijā, un pilnveidot viņu latviešu valodas prasmes. Vairākas reizes nedēļā skolēniem notika mācību stundas un paralēli skolotāja strādāja pie materiāliem latviešu valodas apguvei. “Kopumā tika izstrādātas ap 400 prezentācijas par dažādām tēmām gan par darbības vārdiem, gan lietvārdiem, prievārdiem un visām pārējām vārdšķirām. Nācās izdomāt arī tabulas, jo tās, kas ir paredzētas bērniem, kam latviešu valoda ir dzimtā, šeit neder, jo priekšzināšanu valodā nekādu nav. Līdz ar to, lai noteiktu deklināciju, nevar izdarīt visus tos soļus, ko mēs varam izdarīt. Tāpēc nācās domāt, kā lai to visu iemāca bērnam, kas latviešu valodu redz pirmo reizi.”
Pedagoģe atzīst, ka valodu vislabāk iemācīties caur spēlēm, sarunām, vērojot, kas skolēniem interesē un patīk. Un, protams, vislielākais motivators ir panākumi. Viena no centīgākajām skolniecēm - Marija Dzigora atzīst, ka vissarežģītākais latviešu valodā viņai šķiet garumzīmes. “Grūti, bet man ir ļoti gudra un skaista skolotāja. Es saprotu, ko latviski saka, bet grūtāk ir izteikties.” Marija mācās astotajā klasē, viņai šogad vēl nav jādomā par eksāmenu likšanu, taču divi ukraiņu jaunieši mācās devītajā klasē, un skolas direktore atzīst, ka satraukumu raisa neziņa par to, vai arī šogad ukraiņu skolēni, līdzīgi kā pagājušajā mācību gadā, būs atbrīvoti no eksāmeniem.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2023
Информация по комментариям в разработке