Māris un Nora Freimaņi ir brālis un māsa. Viņi izveidojuši kopīgu projektu, lai attīstītu mazpilsētu - ceļ daudzdzīvokļu ēkas no koka paneļiem. Interesantākais, ka pati būvniecība ilgst tikai nedēļu. Un energoefektivitāte solās būt zema.
Klusajā mazpilsētā Mūrmuižā skatam paveras stalta daudzdzīvokļu māja, kas svin Spāru svētkus. Turpat satiekam brāli ar māsu, kuri ir šī projekta, tā teikt, vaininieki. Šajā vietā kādreiz atradās nepabeigta pansionāta ēka. SIA “Smailes” valdes loceklis Māris Freimanis stāsta: “Ar domu, ka cilvēki darba gaitas būs beiguši, viņi paliek šeit un skaisti dzīvo. Pārmaiņu laiki iestājās un palika nepabeigta ēka - liels grausts. Viss ciems pieradis, ka te vienkārši ir grausts.”
2015. gadā Māris ar Noru pārņēma zemi savā paspārnē ar domu, ka nu laiks beidzot sakārtot šo vietu, kā nekā - bojāja visu skaisto mazpilsētas idilli. Kad īpašums bija viņu, uzreiz tika meklēts nepabeigtā pansionāta arhitekts. Māris Freimanis stāsta: “Saku, labi gadi pagājuši, vai gribi pabeigt iesākto? Piekrita. Pirmā doma - mēģināsim vēlreiz pansionātu atjaunot vai pārveidot pansionātu kā senioru māju. Parādīja, ka biznesa modelis nav dzīvotspējīgs. Tad radās tā doma - dzīvokļi. Sākumā tik paredzēts, ka būs piecas divstāvu ēkas, bet tad ideju nomainīja labāks variants - trīs trīsstāvu ēkas kopā 24 dzīvokļi. “Nepretendēju uz unikalitāti, bet joprojām gribas domāt, ka šis ir pirmais projekts Latvijā - trīsstāvu dzīvokļu ēku koka karkasu konstrukcijās. Koka karkasa konstrukcijas tāpēc, ka mēs ar to nodarbojamies ikdienā. Kāpēc ne dzīvokļu māja karkasā? Interesanti, ka 2017.gadā tieši trīsstāvu ēka, tieši dzīvokļu ēku arī Norvēģija pasūtīja, realizējām, un tas vēl vairāk palīdzēja nostiprināt to domu, kāpēc ne Latvijā,” saka Māris Freimanis.
Tieši tā. Kāpēc ne Latvijā? Jo Latvijā likumi to atļauj. Pie tam, kurš gan negrib dzīvot jaunā mājā. Nora Freimane: “Tās priekšrocības ir visas iespējamās - laiks, efektivitāte, pēc tam uzturēšanas izmaksas. Kāpēc būvēt betonā? Ir viegla konstrukcija, izturība ir, siltumizolācija - labāka.”
Vispirms tiek uzcelts pirmais stāvs, tad uzliek otro un tad trešo. Pati māja gatava nedēļas laikā, bet konstrukcijas tika sagatavotas ražotnē. Māris Freimanis: “Koncepts ir tāds, ka jebkurš dzīvoklis dzīvo savu pilnīgi autonomo dzīvi - ārējā kāpņutelpa, nepakurināma, lieki siltuma zudumi nav vajadzīgi. Siltums ir tikai ēkā, dzīvoklī iekšā. Katram dzīvoklim tieši ienāk ūdens vads, elektrība. Nekādi dalītie zudumi, ka kaimiņš pa vidam, kaut kur pievienojas - nekā tāda. Viedie radiatori. Ventilācija ar ekurperāciju. Ir režīms. Kad braucu uz darbu sešos prom, temperatūras režīmu iestatu, lai uzsilst tad, kad esmu pamodies - paēdis brokastis. Pēc tam temperatūras mierīgi var kristies. Pirms braukšanas mājās mierīgi uzlieku, lai piekurina - to katrs pēc savas patikšanas var regulēt. Iebraucamais ceļš pieslēdzas pie pašvaldības ceļa, aiz mums būs stāvlaukums. Katram dzīvoklim paredzēta vismaz pussotra stāvvieta. Plānā vēl ir divas elektroauto stāvvietas projekta tālākai attīstības stadijā.”
Visi dzīvokļi ir vienādi. Trīsistabu dzīvoklis - divas guļamistabas un vien dzīvojamā istaba. Šī māja ir Skandināvu tipa, jo ir arī katram dzīvoklim āra noliktava un iekštelpu tehniskā telpa, proti, kur atradīsies sadzīves tehnika. Jau septembrī to visu jaunie iemītnieki varēs izbaudīt. Ieejot iekšā, pārsteigumu radīja vannasistaba - pilnīgi pretēji tam, kāda ir redzēta ikdienā. “Mēs atvedām no Francijas. Viņi strādā pēc jahtu būvju tehnoloģijas. Ļoti viegla konstrukcija - vannas istaba pilnībā gatava. Cilvēki, kuri ir devušies ceļojumos ar prāmi, būs pamanījuši, ka ļoti standartizēta, bet pietiekama vannasistaba,” saka Māris Freimanis.
Abi uzskata, ka viņu sadarbība ir perfekta. Viens pārvalda būvniecību un projekta izstrādi, otrs - finansiālo pusi un jauno iemītnieku piesaisti.
Runājot par iemītniekiem, jau piecas ģimenes apsver pārvākšanos, bet viena no tām skaidri zina, ka dzīvos šeit. Pēc viņu aplēsēm, par komunālajiem maksājumiem ziemā nāksies tērēt vidēji līdz 120 eiro. Paša dzīvokļa cena - 95 tūkstoši.
Информация по комментариям в разработке